Zemnieku brīvlaišana

Zemnieku brīvlaišana - dzimtbūšanas atcelšana, kas Eiropas zemēs notika dažādā laikā, visbiežāk ar vienu likumdošanas aktu. Krievijas impērijas Igaunijas guberņas likums tika parakstīts 23.05.1816., Kurzemes guberņai - 25.08.1817., Vidzemes guberņai - 26.03.1819. (Kurzemē un Vidzemē zemnieku reforma tika pilnībā pabeigta 23.04.1832.). Zemnieku likuma pamatkodols bija zemnieku tiesiskā stāvokļa maiņa – no dzimtzemnieka uz brīvu cilvēku, bet, lai to īstenotu, bija jāmaina arī citi vecās “patriarhālās” muižu iekārtas aspekti: tika ieviestas zemnieku tiesas, radītas jaunas vietējās administratīvas vienības – pagasti, tika noteiktas zemes īpašnieku tiesības uz visu zemi un apstiprinātas zemnieku tiesības brīvi pārvietoties. Brīvlaišana notika pakāpeniski – pirmos brīvlaida saimniekus un to ģimenes, pēc tam muižas ļaudis un visbeidzot pārējos kalpus, gājējus un to ģimenes. Viss šis process ilga līdz pat 1836. gadam. Latgalē zemnieku brīvlaišana notika līdz ar pārējām Iekškrievijas guberņām uz 1861. gadā pieņemto likumu pamata (Baltijas guberņās administratīvais aparāts spēja īstenot reformu jau gadsimta sākumā, pārņemot no muižniecības administratīvās, tiesu un fiskālās funkcijas, savukārt Iekškrievijā ierēdniecības aparāts veidojās tikai 1830 gados, tāpēc tur zemnieku brīvlaišanu nācās īstenot vēlāk, kad valsts pārvalde bija tam gatava).

Skat. arī: Zemnieku reforma Krievijā, Zemes reformas Baltijas guberņās XIX gs.

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 286. lpp.