Arbuzovs Leonīds vecākais
Arbuzovs Leonīds (Arbusow Leonid, 1848.-1912.) - vācbaltiešu vēsturnieks, viens no Latvijas vēstures kā vēstures zinātnes apakšnozares pamatlicējiem.
Dzimis 1848. gada 7. janvārī Mītavā (mūsd. Jelgava). Izglītību guvis Vīpuru, Mītavas un Tērbatas skolās. 1867.-1871. gados studējis zooloģiju un medicīnu Tērbatas universitātē, 1871.-1873. gados studējis dabaszinātnes Getingenas universitātē, bet no 1873. līdz 1876. gadam turpat studēja vēsturi.
1877.-1885. gados strādājis par skolotāju Mītavā, 1885.-1888. gados skolotājs Tukumā. No 1893. gada Krievijas Baltijas jūras provinču vēstures un senvēstures biedrības uzdevumā pētīja Livonijas dokumentus, kuru apkopojumus izdeva krājumā “Livlandisches Urkundenbuch”. No 1889. gada šīs biedrības korespondējošais loceklis un no 1909. gada direktoru padomes loceklis. Sieva Olga, dēls Leonīds. Miris 1912. 1gada 1. janvārī, Skultes pagastā.
Zināmākie darbi: "Grundriss der Geschichte Liv- und Kurlands" (1889., 1918.), rediģējis "Kurländisches Güter-Urkunden Register", "Livländisches Urkundenbuch" (I-III sēj.), "Akten- und Rezesse der livl. Ständetage" u.c.
Literatūra par šo tēmu
- Latvju enciklopēdija 1962-1982. 1. sējums, 78. lpp.
