Pagājušo laiku stāsts
Pagājušo laiku stāsts (kr. Повесть временных лет), historiogrāfijā bieži dēvēta par Nestora hroniku vai Pagājušo gadu vēsturi - hronika, Kijevas Krievzemes vēsture, aptver laiku no mītiskajiem pirmssākumiem, kuru XII gs. sarakstījis Nestors Hronists.
Rakstot hroniku, Nestors to balstīja uz virkni senāku avotu: Pečoru klosterī glabājušos 1093. gadā sastādītu t.s. "Sākumhroniku" (Начальная летонись), bizantiešu autora Georgija Hamartolas hroniku, kas senkrievu valodā pārtulkota X gs., X gadsimta senkrievu-bizantiešu līgumus, XI gadsimtā senkrievu valodā pārtulkoto bizantiešu "Hronogrāfu" (vēsturisku apcerējumu krājumu), kas papildināts ar izvilkumiem no svēto dzīves aprakstiem, klostera arhīvu materiāliem. Rakstīto avotu ziņas Nestors papildinājis arī ar mutvārdu tradīcijā atrodamajām ziņām.
Literatūra par šo tēmu
- Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 15.-17. lpp.
- Повесть временных лет. / Перевод с древнеруского Лихачев, Д.С., Романов Б.А. Том 1-2. - Издательство Академии Наук СССР: Москва-Ленинград, 1950
