Ulmaņa režīms
Autoritārais Ulmaņa režīms - apzīmējums politiskajai sistēmai Latvijas Republikā laikā no 1934. gada maija līdz 1940. gada jūnijam, kad valstī pastāvēja K.Ulmaņa ieviestā autoritārā pārvaldes sistēma. 1936. gadā K.Ulmanis pasludināja sevi par Valsts prezidentu. Ar 1940. gada 23. aprīļa likumu, kas stājās spēkā 1940. gada 15. maijā, Kārlis Ulmanis kļuva ne tikai bruņoto spēku, bet visas valsts aizsardzības augstākais "vadonis", pārņemot visu dzīvā spēka un materiālos resursus un vienpersoniski lemjot par valsts attīstību. Pec ārkārtas stāvokļa pasludināšanas (kas formāli pastāvēja līdz 1938. gadam) tika apturēta Satversmes darbība un atlaista Saeima, bet likumdošanas funkcijas Satversmes 81. panta kartībā uzņēmās Ministru kabinets. Aizliedza visas 103 politiskās partijas (Saeimā bija pārstāvēta 21 partija) un izformēja pašvaldības (pašvaldību amatpersonas aizstāja ar iekšlietu ministra ieceltiem ierēdņiem). Īslaicīgi arestēja sociāldemokrātu u.c. partiju redzamākos pārstāvjus. Partejiskās piederības dēļ darbu zaudēja daudzi valsts ierēdņi, pašvaldību darbinieki, skolotāji. Aizliedza pulcēšanās un vārda brīvības. Slēdza arodbiedrības un likvidēja lielāko daļu biedrību un apvienību, likvidēja virkni sabiedrisko organizāciju, preses izdevumu, kā arī nevalstiskās izglītības iestādes, piemēram, Rīgas Tautas augstskolu. Ar 1935. gada likumu par Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Amatniecības kameras izveidošanu ieviesa pēc Itālijas parauga valsts ekonomikā korporatīvo t.s. kameru sistēmu tautsaimniecības organizēšanā un pārvaldē. Tika ierobežota individuālā uzņēmējdarbība - pamatā baltvācu, krievu un ebreju rūpnieku un tirgotāju, - valsts vara piespiedu kārtā (izmantojot tiešus draudus, administratīvu un politisku spiedienu) nacionalizēja daudzas privātās bankas, eksporta un importa aģentūras, pārveidojot tos par valsts uzņēmumiem. Arī atlikušos privātuzņēmumus stingri kontroleja atbilstošās kameras, valsts varai nosakot, ko un cik jāražo, un kā to labāk darīt. Ieviesa valsts uzraudzību un kontroli praktiski visās dzīves jomās. Politiskās propagandas līmenī tika kultivēts izteikts "vadoņa" kults, savos Ulmaņa slavinājumos nonākot līdz farsam. Lielā mērā tieši šī režīma iejaukšanās pilsoņu dzīvē radīja to pretnostāšanos režīmam, sabiedrībai sašķeļoties, un to visai plašo opozīciju, kas ar cerībām sveica 1940. gada pārmaiņas, kuras izvērtās par valsts okupāciju.
Skat. arī Liepājas koncentrācijas nometne
