Ketlers Fridrihs, Kurzemes hercogs
| |
| Valda |
Kurzemes un Zemgales hercogistē
hercogistes Zemgales daļā
hercogistes Zemgales daļā
Kurzemes un Zemgales hercogistē |
| Sieva | Elizabete Magdalēna fon Greifa |
| Bērni | - |
| dinastija | Ketleru dinastija |
| Tēvs | Gothards, Ketlers |
| Māte | Anna no Meklenburgas |
| Dzimis | 25.11.1569., 9:15, Rīgā |
| Miris | 28.05.1642. Parīzē |
Frīdrihs Ketlers (Friedrich von Kettler, Herzog von Kurland; 1569.-1642.) - Kurzemes un Zemgales hercogs (1587.-1642.).
Pirmā Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera vecākais dēls.[1] Baudījis savam laikam lielisku izglītību - viņa pedagogi bija Johans Simonijs un Johans Rīvijs. Trīspadsmit gadu vecumā (1582.) Frīdrihs Mītavas galma baznīcas iesvētīšanas ceremonijā jau teica izcilu (laikabiedru vērtējumā) runu lieliskā latīņu valodā. Literatūrā sastopamas ziņas, ka arī hercogs Frīdrihs jau 1590. gadā uzsācis izglītošanās ceļojumu[2], kas viņu novedis Francijā, Anglijā, Itālijā un vācu zemēs. 1600. gada 1. maijā Kurzemes hercogs Frīdrihs ar visu savu pavadoņu svītu svinīgi ieradās Volgastē (Wolgast), lai salaulātos ar Pomerānijas-Volgastes[3] princesi Elizabeti Magdalēnu (Prinzessin Elisabeth Magdalena von Pommern-Wolgast, 1580.-1649.).[4]
Kāpis tronī nepilnu 18 gadu vecumā, Frīdrihs kopumā valdīja 55 gadus – visilgāk no Kurzemes hercogiem. Pateicoties viņa diplomāta talantam, Kurzemes hercogiste turpināja pastāvēt kā atsevišķa valsts arī pēc 1616. gada, kad no troņa tika atstādināts hercogs Vilhelms, bet vēlāk panāca Vilhelma dēla prinča Jēkaba tiesību atjaunošanu, kas prasīja ilgus diplomātisko pūliņu gadus. Frīdriham nācās gan pašam vadīt karapulkus, gan atjaunot poļu-zviedru karā sagrauto hercogistes saimniecību.
Hercogs Frīdrihs nomira 1642. g. 16. augustā. 1643. g. 18. februārī viņa mirstīgās atliekas novietoja Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcā, bet 22. februārī, skanot baznīcas zvaniem, bungām un trompetēm, svinīgi pārnesa uz pili.[5]
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Testamentā bija noteikts, ka Kurzemes hercogisti nedalīti ar vienādām tiesībām manto abi dēli – Frīdrihs un Vilhelms. Tomēr 1596. gadā Kalnamuižas pilī abi prinči parakstīja līgumu par herocgistes sadalīšanu: Vilhelms kļuva par Kurzemes daļas valdnieku ar rezidenci Goldingenā, savukārt vecākais brālis Fridrihs saņēma valdījumā Zemgali ar rezidenci Mītavā. Pēc hercoga Vilhelma izraidīšanas 1617. gadā atkal visa hercogiste nonāca hercoga Fridriha rokās.
- ↑ Ziņas par Eiropas apceļošanas uzsākšanu 1590. gados prasa precizējumus, jo dokumenti liecina, ka vēl 1590. gada 14. septembrī un 1591. gada 9. februārī hercogs Frīdrihs vēl ir bijis Kuldīgā, bet 1592. gada 30. maijā - Bauskā. 1593. gadā gan viņš bijis Lignicā (Silēzijā), kur inkognito ceļojošo jauno hercogu sastapa bruņinieks Hans fon Šveinihens, kura greznais dzīves apraksts ir vērtīgs tā laikmeta kultūrvēstures dokuments. Tas par hercoga apciemojumu ir atstājis šādu piezīmi: "Tajā vakarā Viņa Gaišība bija labā un jautrā omā un daudz dzēra. Tomēr viņš ne ar ko nelika manīt, ka ir Kurzemes hercogs, bet bija viens kārtīgs zellis, ar kuru arī es sadzēru tubrālības." Turpmākajos gados līdz gadsimta beigām hercogs Frīdrihs esot bieži ceļojis. Viņa un nereti promesošā viņa brāļa vārdā hercogistes pārvaldi veica hercoga padome.
- ↑ Pomerānijas hercogiste (das Herzogtum Pommern) jau 1295. gadā sadalījās starp diviem hercogu namiem. Vienam rezidence bija Štetinā (tag. Szcecin Polijā - das Herzogtum Pommern-Stettin), otram Volgastē (tag. Wolgast Vācijā - das Herzogtum Pommern-Wolgast). Kopš 1569. gada Pomerānijā-Volgastē valdīja Elizabetes Magdalēnas tēvs hercogs Ernsts Ludvigs (Ernst Ludwig von Pommern-Wolgast) no Greifenu dinastijas (der Greifen).
- ↑ Kāzu svinības ilgas divas nedēļas: līdz 11. maijam, laulību ceremonija - 14. maijā.
- ↑ Hercoga Frīdriha bēru ceremonijas apraksts. 1643. g. Fragments. - LVVA, 554. f., 1. apr., 99. l.
| Priekštecis: Gothards |
Kurzemes un Zemgales hercogs 1587.-1642. |
Pēctecis: Vilhelms |
Literatūra par šo tēmu
- Baltiņš J. Heraldika Kurzemes un Zemgales hercogieņu zīmogos. // Ventspils muzeja raksti. V, 2006., 206.-213. lpp.
- Keller V. Herzog Friedrich von Kurland. Verfassung-, Nachfolge- und Neutralitätspolitik. - Marburg, 2005. S. 146-198
