Pilsētas galva
Pilsētas galva jeb pilsētas vecākais (kr. городской голова) - pēc 1870. gada pilsētu reformas Krievijā pilsētas pašvaldības augstākā amatpersona Krievijas impērijā līdz 1917. gadam. Saskaņā ar likumu (Учреждению для управления губерний Всероссийской империи, 1775.) pilsētas galvu ievēlēja pilsētas balsstiesīgie iedzīvotāji uz 3 gadiem, bet no 1862. gada - pilsētas dome uz savu pilnvaru laiku (4 gadi). Amatā to apstiprināja gubernators, bet guberņu centru pilsētās - iekšlietu ministrs. Pēc 1892. gada pilsētu reformas pilsētas galva tika ieskaitīts valsts civildienestā un tā pilnvaras ierobežotas. Saskaņā ar Krievijas impērijas armijas, civilo un galma amatu pakāpju tabulu, galvaspilsētas pilsētas galva bija IV rangā, guberņu pilsētu - VI rangā, bet pārējo pilsētu - VIII rangā.
Latgalē šis amats tika ieviests 1785. gada Pilsētu nolikumā noteiktajā kārtībā, bet Baltijas guberņās - 1877. gadā. Latvijas Republikā pilsētas galvu līdz 1934. gadam ievēlēja pilsētas dome. 1934. gada maijā amatu pārdēvēja par "pilsētas vecāko" un turpmāk to iecēla iekšlietu ministrs.
Skat. arī mērs, pilsētas stārasts
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 148. lpp.
- Щегловитов С.Г. Городовое положение: с законодательными мотивами, разъяснениями и дополнительными узаконениями. - Тип. М. М. Стасюлевича, 1892
