Tiesu palāta

Tiesu palāta (kr. судебная палата) - atkarībā no konteksta:

1. Tiesas institūcija Krievijas impērijā 1864.-1917. gados (kopā 14 tiesu palātas. Kā pirmās instances tiesa izskatīja galvenokārt svarīgākās krimināltiesas (tiesu apgabalā). Kā otrās instances tiesa izskatīja apelācijas sūdzības par apgabaltiesu spriedumiem. Tiesu palātai bija arī uzraudzības funkcijas pār apgabaltiesām un miertiesnešu sapulcēm. Baltijas provinču iedzīvotājiem tuvākā tiesu palāta atradās Pēterburgā.
2. Apelācijas instances tiesa lietām, kas izspriestas apgabaltiesā kā pirmajā instancē un pirmās instances tiesa svarīgākajās krimināllietās Latvijas Republikā 1919.-1940. gados. Sastāvēja no 2 departamentiem: civillietu un krimināllietu. 1940. gada novembrī pārdēvē†a par LPSR Augstāko tiesu.
3. Tautas tiesu palāta (Volksgerichtshof) kā augstākā ārkārtas tiesa Trešajā reihā. Izveidota 1934. gada 24. aprīlī, un tās kompetencē ietilpa lietas par valsts nodevību, spiegošanu u.c. smagiem politiskiem noziegumiem. Tiesas locekļus iecēla fīrers uz 5 gadiem.

Literatūra par šo tēmu

Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 111. lpp.