Apgabaltiesa

Apgabaltiesa (kr. окружной суд) - pirmās vai apelācijas instances tiesa daudzās valstīs.

Krievijas impērijā kā vispārējo tiesu pirmā instance tiesu apgabalos, kas nesakrita ne ar apriņķu, ne ar guberņu iedalījumiem, izveidota 1864. gadā tiesu reformas laikā. Sastāvā ietilpa priekšsēdētājs un locekļi, kuru skaits nebija reglamentēts. Darbojās divas nodaļas: civillietu un krimināllietu. Skatīja civillietas, kuru pārskatīšanas summa bija lielāka par 500 rubļiem. Lietas bija jāizspriež saskaņā ar vietējiem likumiem. Krimināllietas iztiesāja tikai 3 kroņa tiesneši bez piesēdētājiem. Pie apgabaltiesas piederēja kanceleja, tiesas pristavi un ziņneši, zvērināti advokāti, privātadvokāti, notāri, zvērināti tulki, prokurors un viņa biedri.

Baltijas guberņās apgabaltiesa ieviesta 1889. gadā Baltijas guberņu tiesu reformas ceļā (atšķirībā no Iekškrievijas guberņām, te nebija zvērināto piesēdētāju, bet tiesu iztiesāja pēc vietējiem civillikumiem). Mūsdienu Latvijas teritorijā apgabaltiesas bija Rīgā, Liepājā, Jelgavā un Daugavpilī (pēdējā gan nepiederēja pie šīm provincēm). Tā kā netika nodibināta tiesu palāta, spriedumus apelācijas kārtībā varēja pārskatīt Pēterburgas tiesu palātā. 1918. gadā nodibinoties Latvijas Republikai, apgabaltiesas izveidoja Rīgā, Jelgavā un Liepājā (pārdēvēja jau esošās), 22.08.1919. izveidoja Latgales apgabaltiesu (11.07.1937. pārdēvēta par Daugavpils apgabaltiesu). 1940. gada novembrī reorganizētas. LPSR laikā no 1952. gada jūlija līdz 1953. gada aprīlim darbojās Rīgas, Liepājas un Daugavpils apgabaltiesas.

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 111. lpp.