Baltijas guberņu tiesu reforma
Baltijas guberņu tiesu reforma - Krievijas impērijas 1889. gada 9. jūlija likums par tiesu reformu Baltijas guberņās noteica, ka impērijas 1864. gada likumu kodekss turpmāk tiek piemērots arī Baltijas guberņās, unificējot valsts pārvaldi, likvidējot reģionālo tiesu autonomiju un nostiprinot centralizēto valsts pārvaldi. Likums tiesas iedalīja: vietējās tiesās (pagasta, miertiesas, miertiesnešu sapulces) un vispārējās tiesās (apgabaltiesas, tiesu palātas, senāts). Prokuratūra bija organizēta pēc 1864. gada tiesu iekārtas likumiem. Tā ietilpa impērijas tiesu sistēmā ar tieslietu ministru kā ģenerālprokuroru priekšgalā. Latvijas teritorijā pie katras apgabaltiesas bija prokurors un viņa biedri. Galvenā prokurora funkcija bija apsūdzības uzturēšana tiesā. Advokatūra bija organizēta pārstāvībai un lietu vešanai tiesā. Zvērināti advokāti bija organizēti pie tiesu iestādes lietu vešanai pēc procesa dalīšanas pilnvarām. Privātadvokāti darbojās tikai pie atsevišķām tiesām. Advokatūras darbu organizēja un vadīja vienīgi Zvērinātu advokātu padome. Tiesvedības valoda reformu laikā tika mainīta uz krievu valodu, bet atsevišķos gadījumos lietot vietējo valodu atļāva miertiesās. Tradicionālā Baltijas pilsētu pašvaldības iestāžu kompetence tika sašaurināta pat līdz pilnīgai likvidācijai. Pārmaiņas iestājās pēc 1889. gada 9. jūlija likuma par tiesu iekārtas pārveidošanu Baltijas guberņās. Pilsētu rātes tika pilnīgi likvidētas, abas Rīgas ģildes joprojām pastāvēja. Rātes funkcijas aizstāja guberņas varas iestādes. Gubernators pildīja visas Rīgas rātes funkcijas, pilsētas sabiedriskās lietas un kārtu iestādes tika nodotas gubernatora pārziņā.
