Miertiesa

Miertiesa (angl. justice's court, kr. мирой суд) - tiesa, ko veido tiesnesis, kurš vienpersoniski iztiesā mazsvarīgas civillietas un krimināllietas, radās Anglijas karalistē XIV gs. Jaunajos laikos tika ieviesta arī citās zemēs: XVII gs. - Ziemeļamerikas kolonijās, XVIII gs. - Francijā un Nīderlandē, XIX gs. - Krievijas impērijā (1864.-1889., 1912.-1917.).

Baltijas guberņās miertiesu izveidoja 1889. gadā Baltijas guberņu tiesu reformas ceļā. Vienpersoniskas tiesas, tiesnešus iecēla iekšlietu ministrs. Amatā ievēlēja piemērojot izglītības un mantas cenzu. Kompetencē bija civillietas, kurās prasības summa nepārsniedza 500 rbļ. - mazas civillietas (līdz 300 rbļ.) nebija pārsūdzamas. Latvijas Republikā miertiesas pastāvēja laikā no 1918. līdz 1940. gadam: apgabaltiesu rajoni bija sadalīti miertiesu iecirkņos (1936. gadā bija 85 šādi iecirkņi), kur katru iecirkni pārzināja viens miertiesnesis. Miertiesā apelācijas kārtībā varēja pārsūdzēt pagasttiesu spriedumus - šādā gadījumā miertiesa bija koleģiāla tiesa ar iecirkņa miertiesnesi kā priekšsēdētāju un 2 piesēdētājiem, kurus miertiesnesis pēc kārtas pieaicināja no sava iecirkņa pagasttiesu priekšsēdētājiem. 1940. gada novembrī miertiesas tika reorganizētas par tautas tiesām.

Skat. arī Miertiesnešu sapulce

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 111.-112. lpp.