Pagasttiesa

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Pagasttiesa (vāc. Gemeindegericht, kr. волостной суд) - atkarībā no konteksta:

  • 1. Zemnieku tiesa Livonijā XIII-XVI gs. (Vidzemē arī XVI-XVII gs.). Pēc savas iekārtas bija divkārša, jo paralēli pastāvēja divējādas institūcijas ar dažadu tiesu varu. Pirmā bija tiesas kungs. Viņam bija jāvada tiesas sēde, jānoklausās abās puses, lieciniekus, jāpasludina spriedumu un jāliek to izpildīt; jāuztur tiesa kārtībā un nopietnība. Taču tiesas kungam nebija tiesības izšķirt jautajumu, vai tiesātais ir vainīgs vai nav, kādu sodu tās pelnījis. Otrs varas pārstavis bija skrīveris, kas pildīja tiesas sekretāra funkcijas. Varu pārstāvēja arī muižkungs, kurš apkrustīja zagtās lietas, izpildīja apķīlāšanas rakstu, pārņema glabāšanā bezmantinieka mantu, vajadzības gadījumā rakstiski apliecināja tiesnešu pieņiemtos spriedumus utt. Otrā bija pusoficiālā zemnieku u.c. lauku iedzīvotāju tiesa, kas sastāvēja no pašu vietējo zemnieku vēlētiem tiesnešiem no sava vidus. Iztiesāja nenozīmīgas civillietas (galvenokārt aizbildniecības, aizgādniecības, mantojuma lietas) un sīkas krimināllietas pēc vietējām paražu tiesībām un zemnieku tiesībām. Leģitīmu statusu pagasttiesas kā zemnieku kārtas tiesas ieguva tikai ar zemnieku brīvlaišanas likumiem.
  • 2. Pirmās instances zemnieku kārtas tiesa Krievijas impērijā laikā no 1861. līdz 1917. gadam. Sastāvēja no neprofesionāla tiesneša no zemnieku vidus un piesēdētājiem. Izsprieda sīkas civillietas un krimināllietas. Varēja piespriest miesassodu, naudas sodu, īslaicīgu ieslodzījumu. Kurzemes guberņā pagasttiesu ievēlēja uz 3 gadiem pagasta iedzīvotāji (pagasta vecākais kā tiesas priekšsēdētājs un 3-7 piesēdētāji jeb "tiesas vīri"). Vidzemes guberņā pagasttiesa sastāvēja no 1 vēlēta priekšsēdētāja un vismaz 2 piesēdētājiem. Lielos pagastos piesēdētāju skaits varēja būt lielāks. Pagasttiesas nolēmumus varēja pārsūdzēt draudzes tiesā. Pēc Baltijas guberņu tiesu reformas pagasttiesas sastāvs – premjers, tiesneši, kandidāti. Kompetence bija šaura. Civilprāvas varēja izspriest strīdus par kustamo mantu un par līgumiem līdz 100 rbļ. Tai nebija pakļautas personas, kuras nepiederēja pie pagasta (muižnieki, garīdznieki, ierēdņi). Lietas iztiesāšana notika atklāti un mutiski. Savus spriedumus izpildīja pati. Varēja sodīt arī nāvessodu vai arestu līdz 3 dienām. Pagasttiesa pārzināja vietējās paražas, un tās varēja izmantot kā tiesību avotus. 1919. gadā LSPR pagasttiesas tika likvidētas. Izveidotajā Latvijas Republikā pagasttiesas atkal tika atjaunotas, krimināllietas nododot miertiesām. No 1922. gada pagasttiesas kompetence tika pakāpeniski samazināta, atstājot tai lietas par aizbildnību, aizgādnību un adopciju, kā arī juridisku aktu apstiprināšanas tiesības. 1940. gadā pēc Latvijas okupācijas izveidotajā LPSR pagasttiesas likvidēja, to funkcijas deleģējot tautas tiesām un vietējo padomju izpildkomitejām.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 105.-106., 112. lpp.
  • Невзоров А.С. Краткое изложение курса местного права Прибалтийских губерний: Общая часть, вещное право и обязательственное право. Ч. 1 - Тип. Эд. Бергмана: Юрьев, 1904, - 144 c.
  • Невзоров А.С. Краткое изложение курса местного права Прибалтийских губерний: Семейственное право и наследственное право. Ч. 2 - Тип. К. Маттисена: Юрьев, 1910. - 238 c.
  • Деятельность волостного правления и волостной суд в его отношении к закону и обычаю. // Юридический вестник: Октябрь, 1885, № 10. - С. 366-368
  • Гарнак А.Е. Волостной суд. - Москва, 1879
  • Леонтьев А. Волостной суд и юридические обычаи крестьян. – Н.К. Мартынов: СПб., 1895. – 147 c.

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Pagasttiesa&oldid=24220"