Vācbaltieši
Baltieši, balti (vc. die Balten) jeb vācbaltieši (vc. die Deutschbalten), latviešu literatūrā saukti arī par baltvāciešiem - etniska pamatiedzīvotāju grupa Latvijas un Igaunijas teritorijā, kas veidojās pakāpeniski, kopš XII gs. ieceļojušo vācu tautu, franču, britu, skotu, krievu, līvu, latviešu un igauņu pēcteči,[1] kas iekļāvās vāciskajā Ziemeļeiropas kultūras telpā, veidojot savdabīgā vācu dialektā runājošu subetnosu ar savu kultūru un mentalitāti. Līdz XX gs. vipirmajai pusei veidoja reģiona saimniecisko, politisko un intelektuālo eliti. 1918.-1919. gados baltieši veidoja jaunizveidotās Latvijas republikas bruņoto spēku - Latvijas zemessardzes - pamatsastāva lielāko daļu[2], sakaujot LSPR armiju un izcīnot valsts pastāvēšanu. Latvijas Republikas Pagaidu valdībā, kas tika veidota pēc mononacionāla principa, 1918. gada decembrī tika pielaisti 3 vācbaltiešu pārstāvji: par Izglītības ministra vietnieku kļuva K.Kellers (Baltiešu demokrātiskā partija), par Tirdzniecības un rūpniecības ministra vietnieku A.Klots (Baltiešu progresīvā partija), par Valsts kontrolieri - E.Rozenbergs (Baltiešu progresīvā partija).[3] Starpkaru periodā valsts politikas rezultātā vācbaltiešu vēsturiskās privilēģijas tika likvidētas un tiesības ievērojami ierobežotas, agrārreformas un Ulmaņa apvērsuma rezultātā zaudēja vadošās pozīcijas tautsaimniecībā, administratīvām metodēm tika izspiesti no kultūras telpas[4]. Taču arī turpmāko desmitgadi baltieši bija izglītotākā Latvijas iedzīvotāju daļa, tai bija ļoti spēcīgas pozīcijas valsts ekonomikā un citās nozarēs. Daļa pārlatviskojās vai pārigauņojās, nomainot ne tikai valodu, bet arī uzvārdus[5] u.c. etniskās piederības rādītājus, vai arī bija spiesti uz visiem laikiem pamest Baltiju, 1939.-1940. gados dodoties uz Rietumeiropu (1939.–1940. gada ziemā Latviju atstāja aptuveni 47 000 baltiešu; līdz izceļošanai Latvijā dzīvoja, kā 1939. gada oktobrī rakstīja žurnāls "Atpūta", 62 118 baltiešu). Vairums uz Vāciju, kur daļa mīt joprojām, saglabājot savas specifiskās iezīmes.
Atsauces un piezīmes
- ↑ "(..) veselas dzimtas kā Gillemond de Villebois, Clapier de Colongues, Girard de Soucanton, Grandidier, La Trobe ir franču izcelsmes, citi, kā Loewis of Menar, Armstaed, Carlyle, Pierson of Balmadis ir angļu, Barclay skotu izcelsmes - nemaz nerunājot par daudzajām zviedru dzimtā°, kas pie mums apmetušās un iedzīvojušās. Par kādām tīrām vācu asinīm pie mums, baltiešiem, vispār nevar būt ne runas, drīzāk par krāšņu, visu iespējamo sastāvdaļu konglomerātu." - Fēgezaks Z. fon., Senči un pēcteči. - Vesta-LK: Rīga, 2011., 393. lpp.
- ↑ 1919. gada martā Latvijas zemessardzē dienēja 1800 vācbaltiešu (90% landesvēra karavīru), bet 1920. gada janvārī - 4700 (5,7% Latvijas armijas); 54 apbalvoti ar LkO, vairāk nekā 200 krita cīņās ar lieliniekiem.
- ↑ Latvijas Republikas dibināšanu 1918. gada 18. novembrī uzreiz apsveica un piedāvāja sadarbību Baltiešu progresīvā partija, Jaunbaltiešu savienība, citas organizācijas, kā Baltiešu demokrātiskā partija, izvēlējās nogaidīšanas taktiku, savukārt konservatīvās Baltiešu savienība un Nacionālliberālā partija bija visai naidīgi noskaņotas.
- ↑ Uzskatāms piemērs ir viens no dižākajiem vēsturniekiem Baltijā, Arbuzovs Leonīds jaunākais, kuru padzina no pasniedzēja darba LU, Kurzemes literatūras un mākslas biedrības likvidācija, 1935. gadā notika vācbaltiešu arhīvu konfiskācija u.tml.
- ↑ Piemēram, Grīnbergi kļuva par Zaļkalniem u.tml.
Literatūra par šo tēmu
- Cerūzis R. Vācu faktors Latvijā (1918-1939). - LU Akadēmiskais apgads: Rīga, 2004. ISBN 978-9984-770-52-9
- Feldmanis I. Vâcbaltiešu izceļošana. // Latvijas Arhîvi. 1994. Nr4
- Latvijas Valsts vēstures arhīvs (turpmâk – LVVA), 1367. f. (LR Finanšu ministrijas Muitas departaments, 1913.–1942. g.), 4. apr., 3233. l. (Sarakste par vācu tautības pilsoņu - izceļotāju mantām, 16.10.1938.–30.12.1939.)
- LVVA, 5921. f. (Vācbaltiešu tautas apvienība Latvijā, 1912.–1941. g.)
- LVVA, 2570. f. (LR Ārlietu ministrijas Administratīvais departaments un līgumu departaments), 3. apr., 368. l. (1939. g. 30. oktobra līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pârvietošanu uz Vāciju; u.c.), 1.–25. lp.; Valdības Vēstnesis. 1939. 30. okt.
- Burija A. 1939. gada Lielā izceļošana. // Liepājas kalendārs 1999. gadam. - Liepāja, 1998.
- Taube A. fon, Tomsons Ē. Vācbaltieši Latvijā un Igaunijā. - Svētdienas Rīts: Rīga, 1993. - 47 lpp.
- Hehn J. v. Die Umsiedlung der baltischen Deutschen – das letzte Kapitel baltisch-deutscher Geschichte. 2. Auflage. - Marburg, 1984
- Diktierte Option: Die Umsiedlung der Deutsch-Balten aus Estland und Lettland 1939–1941. / Loeber, D. A. (Hrsg.) - Neumünster, 1972
- Bernsdorff H. Gesundheitsdienst Fürsorge wärend der deutschbaltischen Umsiedlung. // Baltische Hefte. 1970. Bd. 16.
Resursi internetā par šo tēmu
- Krēsliņš Jānis. Baltvācieši un Vācija. // Zinātņu akadēmijas vēstis. 2010., Nr.5./6. (.pdf)
- Pārpuce R. Vācbaltiešu izceļošana 1939. gada nogalē caur Latvijas ostām. // Latvijas Arhīvi. 2006. Nr.2.
- Zirnis E. Uz neatgriešanos. // gulags.lv
- Dr.hist. Cerūzis R. Vācbaltiešu fenomens. // Diena. 18.06.2005.
- Zvirgzdiņš K. Vācbaltiešu arhīvu pārņemšana valsts glabāšanā (1835. gada rudens). // Latvijas arhīvi
- Dr. habil. hist. Treijs R., Vācbaltieši Latvijas brīvvalsts ārpolitiskajā dienestā. // Latvijas Vēstnesis. 04.01.2003.
- Vācbaltu brīvprātīgo darba dienesta dalībnieki fotogrāfijās, 1930. gadi - zudusilatvija.lv
- Latvijas Ārlietu ministra Vilhelma Muntera informatīva vēstule Latvijas sūtnim Vācijā Edgaram Krieviņam par vācbaltiešu attieksmi pret Latviju. 1939. gada 17. aprīlis - historia.lv
- Latvijas sūtniecības Vācijā I sekretāra J.Vīgraba ziņojums sūtnim E.Krieviņam par sarunu ar Vācijas Ārlietu ministrijas sekretāru E.Vērmani saistībā ar vācbaltiešu izceļošanu. - historia.lv
- Latvijas Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāra Mārtiņa Nukšas pārskats par vācbaltiešu izceļošanu. - historia.lv
- Latvijas Iekšlietu ministrijas administratīvā departamenta pasu nodaļas vadītāja P.Kurzemnieka dienesta atzīme par vācbaltiešu izceļotāju pavalstniecību. - historia.lv
- Latvijas Iekšlietu ministrijas drošības policijas departamenta direktora J.Fridrihsona rīkojums politiskās policijas pārvaldes visiem rajonu priekšniekiem par vācbaltiešiem, kuri atsakās izceļot. - historia.lv
- Vācu izceļotāju mantisko vērtību likvidācijas pārvaldes priekšnieka A.Stegmaņa memorands. - historia.lv
- Latvijas sūtņa Berlīnē Edgara Krieviņa ziņojums ārlietu ministram Vilhelmam Munteram par latviešu preses attieksmi pret vācbaltiešu izceļošanu. - historia.lv
- Ārlietu ministra Vilhelma Muntera dienesta atzīme par sarunu ar Vācijas sūtni Ulrihu fon Koci (Kotze) par izceļojošo vācbaltiešu lauku nekustamo īpašumu pārņemšanu. - historia.lv
- Latvijas Kredītbankas direktora A.Bērziņa vēstule finansu ministram J.Kaminskim par sarunu rezultātu ar Vācijas pārstāvjiem par izceļojušo vācbaltiešu nekustamo īpašumu pārņemšanu. - historia.lv
- Likums par izceļojušo vācu tautības pilsoņu nekustamu īpašumu pilsētās iegūšanu. - historia.lv
- Latvijas Kredītbankas direktora A.Bērziņa vēstule ārlietu ministram V.Munteram par nepieciešamību izdarīt grozījumus likumā par izceļojošo vācu tautības pilsoņu nekustamu īpašumu pilsētās iegūšanu. - historia.lv
- Finansu ministrijas paskaidrojums pie pārgrozījumiem un papildinājumiem likumā par izceļojušo vācu tautības pilsoņu nekustamu īpašumu pilsētās iegūšanu. - historia.lv
- 800 gadi : Mūsu kopējā Rīga (vācbaltiešu autoru apcerējumi) - Karla Širrena biedrība: Rīga, 2001 (.pdf)
- Mankusa Zanda. Svešinieki un savējie: baltvācieši Latvijā.
- Ojārs Skudra. Baltvācu preses refleksijas par Latvijas Republikas dibināšanas gadskārtām (20. gs. 20.–30. gadi) // Latvijas Arhīvi. 2008. Nr.4.
