Vikonts
Vikonts (vāc. Vizegraf, fr. vicomte, it. visconte, angl. viscount, port. visconde, kr. виконт; no lat. vicecomitem no "vice“ - vietnieks, palīgs + „comte“ - "grāfs") - grāfa vietnieks un palīgs, burt. "vicegrāfs“. Aristokrātijas hierarhijā vikonta tituls atradās starp grāfa un barona tituliem, rangā līdzvērtīgs burggrāfa rangam, vai shire reeve (šerifs) statusam Anglijā. Sākotnēji vikontus iecēla grāfi un tas nebija mantojams tituls, bet gan ieņemamais amats grāfa galmā - saimniecības un karadraudzes vadītājs. Taču ar laiku tie sāka saņemt lēnī zemes valdījumu – vikontiju, - un titulu mantot. Izplatīta arī t.s. courtesy title tradīcija, vikonta titulu piešķirot grāfa vai marķīza vecākajam dēlam un grāfa titula mantiniekam (ja grāfa otrais tituls bija vikonts). Britu pēru rangu tabulā pirmo reizi vikonta tituls parādās 1440. gadā, kad karalis Henrijs VI iecēla par vikontu Džonu Bomontu.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters - Rīga: Divergens, 2001., 96. lpp.
