Līvens Anatols
firsts Anatolijs Leonīds fon Līvens (vc. Anatol Leonid von Lieven, kr. Ливен Анатоль Леонид Павлович; 1873.-1937.) - Krievijas impērijas armijas un Latvijas zemessardzes virsnieks, Mežotnes muižas dzimtkungs.
Dzimis 1873. gada 16. novembrī Pēterburgā. Pēc ģimnāzijas beigšanas studējis Pēterburgas universitātes Juridiskajā fakultātē, paralēli kā eksterns kārtojis eksāmenus Nikolaja kavalērijas skolā (Николаевское кавалерийское училище) un ieguvis podporučika pakāpi. No 1896. līdz 1908. gadam dienēja Kavalērijas gvardes pulkā. 1897. gada 29. jūnijā Sanktpēterburgā salaulājās ar kņazieni Serafimu Saltikovu (Серафимa Салтыковa; 26.02.1875.- 09.05.1898.). Laulībā piedzima meita, arī Serafīma (21.04.1898.-22.12.1967.), bet sieva mira no dzemdību komplikācijām. 1902. gada 9. martā Mītavā (mūsd. Jelgava) salaulājās ar baronesi Elizabeti fon Firksu (Elisabeth Bss von Fircks; 17.02.1873.-04.03.1941.). Laulībā piedzima 3 bērni: Dina Antuanete (1903.-1982.), Pauls Hermanis (1905.-1965.), Karls Johans (1911.-1996.). 1908. gadā demobilizējās un apmetās uz dzīvi savā dzimtmuižā Mežotnē.
Piedalījās 1. Pasaules karā. 1917. gadā ieguvis rotmistra pakāpi. 1918. gada ziemā lielinieku arestēts, bet pēc Brestas miera (saskaņā ar kuru Baltijas guberņas tika nodots Vācijai) noslēgšanas, kā Kurzemes guberņā dzimušais tika atbrīvots un devās uz Baltiju. 1919. gada janvārī Līvens no 60 bijušajiem Krievijas impērijas armijas virsniekiem izveidoja Liepājas brīvprātīgo strēlnieku vienību (kr. Либавский добровольческий стрелковый отряд) jeb Līvena nodaļu, kas piedalījās Latvijas Neatkarības karā. Pēc 16. aprīļa puča fon Līvenam tika piedāvāts vadīt jauno valdību, taču viņš atsacījās, jo piekritīšot tam tikai tajā gadījumā, ja šo valdību atbalstīs Dienvidlatvijas brigādes komandieris pulkvedis Jānis Balodis.
24. maijā Līvens tika smagi ievainots kaujā pie Ropažiem, nodeva komandiera funkcijas kapteinim Didorovam. Pēc ievainojuma visu mūžu pārvietojās ar kruķa palīdzību. Izmantojot savu autoritāti, aizliedza savai vienībai piedalīties Cēsu kaujās pret Igaunijas armiju, un tā izstājās no landesvēra. Pēc kara A.Līvens kļuvis par Latvijas Republikas pilsoni un aktīvu krievu emigrantu organizācijas "Krievu Taisnības brālība" (Братство Русской Правды) locekli un kā Latvijas nodaļas delegāts 1921. gadā piedalījies krievu monarhistu kongresā Reihenhallē Vācijā. Vēlāk kļuvis par Mazmežotnes ķieģeļu fabrikas īpašnieku un 1931. gadā vadījis kara veterānu savstarpējās palīdzības biedrību. Miris 1937. gada 3. aprīlī Ķemeros.
Apbalvojumi:
- Sv. Staņislava ordenis 3. šķira ar šķēpiem un lentu
- Sv. Annas ordenis 4. šķira, ar uzrakstu "Par drošsirdību"
- Sv. Jura ordenis 4. šķira
- Viktorijas krusts
Literatūra par šo tēmu
- Beināre Astrīda. Asinsbalss. Firsts Anatols Līvens. - Jaunā Daugava: Rīga, 2010. - 152 lpp.
