Križivackas ūnija
No ''Vēsture''
Versija 2013. gada 27. februāris, plkst. 15.54, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Križivackas ūnija (lat. Pacta conventa - "līguma norunas, papildu vienošanās"; kr. Криживацкая уния) - 1102. gadā noslēgta vienošanās starp Ungārijas karali Kolomanu un 14 horvātu novadu (izņemot Dalmāciju) vadoņiem par abu karalistu apvienošanu personālūnijā, izveidojot Ungārijas lielkaralisti (lat. Archiregnum Hungaricum). Vienošanās paredzēja, ka horvātu bruņniecība bija atbrīvota no nodevām kroņa labā, to vietā pildot militāru dienestu horvātu zemēs (par dienestu ārpus tām saņem algu), karali horvātu zemēs kā vietvaldis pārstāv bans, horvātus pārstāv pārstāvju sapulce (Sabor). Savukārt karalis apņēmās horvātu zemes aizstāvēt no ārējiem ienaidniekiem.
Skat. arī: Pacta conventa
Literatūra par šo tēmu
- Bak J.M. Pacta conventa. // Lexikon zur Geschichte Südosteuropas. / Hösch, E., K. Nehring, H. Sundhaussen Hrsg. - Böhlau, 2004, S. 510