Vladimira ordenis
Sv. Vladimira ordenis (Sv.Vlo) (kr. Императорский орден Святого Равноапостольного Князя Владимира) - ordenis, viens no augstākajiem apbalvojumiem Krievijas impērijā, izveidots 1782. gadā militārpersonu un valsts dienestā esošo apbalvošanai. Rangā zem Sv. Jura ordeņa, taču vērtīgāks par Ņevska ordeni. Ordeņa zīme ir zelta krusts, ieklāts ar sarkanu emalju un melnu kantējumu. Vidū apaļš medaljons ar melnu emalju, kurā izvietota heraldiska sermuļa mantija, vaiņagota ar lielkņaza kroni, un vendzeli. Astoņstaru zvaigzne (4 zelta un 4 sudraba stari), vidū melni emaljēts medaljons ar zelta krustu un burtiem starp zariem: С Р К В (abreviatūra no: Святой Равноапостольный Князь Владимир), ap medaljonu sarkana josla ar sudraba uzrakstu: ПОЛЬЗА, ЧЕСТЬ И СЛАВА (noderīgums, gods un slava). Lente no trim vienādām joslām: melna, sarkana, melna.
- I šķira: krusts un zvaigzne - nēsājams uz 11 cm platas lentes pār labo plecu, krusts piesprausts pie kreisā gurna, zvaigzne spraužama pie krūtīm kreisajā pusē; 600 rubļu ikgadēja pensija.
- II šķira: krusts un zvaigzne - nēsājams 5,5 cm platā lentē kaklā, zvaigzne piespreusta pie krūtīm kreisajā pusē; 300 rubļu ikgadēja pensija.
- III šķira: krusts - nēsājams 4,5 cm platā lentē kaklā; 150 rubļu ikgadēja pensija.
- IV šķira: krusts - nēsājams 2,2 cm platā muarē cilpā pogcaurumā; 100 rubļu ikgadēja pensija.
Ordenis, kuru piešķir par militāriem nopelniem, papildināts ar diviem sakrustotiem zobeniem.
Literatūra par šo tēmu
- Grīnberga Laima. Ceļvedis ordeņu vēsturē. - Zvaigzne ABC: Rīga, 1999. - 154 lpp. ISBN 9984-17-190-6
- Дуров В. Ордена России. - Воскресенье: Москва, 1993
- Симонов А.А., Закатов А.Н. Императорские Ордена России (1698-1997). - Москва,1997
- Шепелев Л.Е. Титулы, мундиры, ордена в Российской империи. - Наука: Ленинград, 1991
