Livonijas Zobenbrāļu ordenis

No ''Vēsture''
Versija 2008. gada 7. novembris, plkst. 07.02, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums) (Literatūra)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Zobenbrāļu ordenis
Schwertbruderorden Crest.png Schwertbruderorden Coat.png
dibināts 1202.
valsts 1207.-12.05.1237.
devīze ...
sizereni
  • Rīgas arhibīskaps
  • imperators
hierarhija
  • mestrs (Magister militiae)
    • pārraugs (Praeceptor)
    • mantzinis (Tresler)
    • kasieris (Drapir)
    • provinces mestrs (Magister fratrum)
      • padomnieks (Rathsgebietiger)
      • komturs (Komture)
        • fogts (Vögte)
        • brālis bruņinieks (Ritterbrüder)
            • pusbrālis jeb seržants

Kristus bruņniecības brālība Livonijā (lat. Fratres miliciae Christi de Livonia) - katoļu mūku-bruņinieku ordenis Austrumeiropā, kas XIII gs. Livonijā izveidoja savu valsti. To 1202. gadā dibinājis Rīgas bīskaps Alberts un cisterciešu abats Teodorihs Livonijas iekarošanai un pagānu kristīšanai. Pirmais mūku-bruņinieku ordenis, kas izveidots ārpus Vidusjūras reģiona. Ordeņa statūti veidoti pēc Tempļa ordeņa statūtu parauga. Atšķirībā no Templiešu ordeņa, kas pakļāvās tieši pāvestam Zobenbrāļu ordenis bija episkopālais ordenis, t.i. atradās Rīgas bīskapa pakļautībā. Vēlāk, ap 1212. gadu, lai izkļūtu jau no pakļautības Rīgas bīskapam Ordenis panāca, ka arhibīskapa sizerens Sv. Romas impērijas imperators Otons II ņem to savā tiešā aizsardzībā kā vasaļvalsti (gan paturot spēkā visas iepriekšējās saistības ar arhibīskapu). Ordeņa kodolu veidoja ordeņbrāļi (Milites Dei - "Dieva bruņinieki"), kas ievēlēja kapitulu un mestru. Ordeņbrāļi dalījās brāļos bruņiniekos un brāļos priesteros, un tika izvietoti pa ordeņa zemēs esošajām pilīm. Ierindas ordeņbrāļi, ietilpstot kādā no pils konventiem, atradās novadu komturu un fogtu pakļautībā, kas savukārt pakļāvās ordeņa mestram. Bez tam ordenī ietilpa arī pusbrāļi un dažāda veida kalpotāji. Lai kļūtu par ordeņbrāli vajadzēja dot šķīstības, paklausības un nabadzības zvērestu, kas nozīmēja atteikšanos no privātīpašuma, celibāta ievērošanu un bezierunu paklausību. Līdzīgi kā Templiešu ordenī arī zobenbrāļiem vajadzēja dot ceturto zvērestu - visu dzīvi veltīt cīņai ar neticīgajiem. Bruņinieki valkāja baltu tuniku un baltu apmetni, kuram krūšu kreisajā pusē bija sarkans templiešu krusts, zem kura vertikāls sarkans zobens. Brāļu garīdznieku apģērbs bija cieša balta tunika ar sarkanu krustu uz krūtīm (tiem vajadzēja arī skūt bārdas). Pusbrāļi jeb kalpotājbrāļi (servi fratrura militiae) tērpās melnā tunikā ar sarkanu krustu un zobenu uz krūtīm. 1207. gadā ordenis panāca, ka tā valdījumā tiek nodota 1/3 no iekarotajām teritorijām, kas ļāva izveidot ordeņa valsti, kā arī deva deva regulārus un arvien pieaugošus ienākumus. Pēc sagrāves 1236. gadā kaujā pie Saules Ordenis 1237. gadā atzina nespēju pastāvēt tālāk, un 12. maijā ar pāvesta Gregora IX rīkojumu tika pievienots Teitoņu ordenim, tam pārņemot valdījumā zobenbrāļu zemes Livonijā.

Ordeņa nosaukums citās valodās:

  • vāc. Brüder der Ritterschaft Christi von Livland, vai Schwertbrüderorden
  • angl. Livonian Brothers of the Sword, vai Order of Swordbrothers
  • fr. Les Chevaliers Porte-Glaive, vai Frères de l'Épée
  • kr. Орден Братья Христова Воинства, vai Орден меченосцев

Galerija

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 39. lpp.
  • Kļaviņš K. Vācu ordenis un Livonija. - Rīga, 2000.
  • Indriķa hronika. / Tulk.: Feldhūns, Ā., priekšv. Un koment. Mugurēvičs, Ē. - Zinātne: Rīga, 1993.
  • Atskaņu hronika. / No vidusaugšvācu valodas atdzejojis V.Bisenieks; Ē. Mugurēviča priekšvārds un komentāri. - Zinātne: Rīga, 1998.
  • Latvijas vēstures avoti. 2. sēj.: Senās Latvijas vēstures avoti. Red. Švābe, A. - Latvijas Vēstures institūta apgāds: Rīga, 1937. 1. burtn.
  • Zeļenkovs, A. Kas bija zobenbrāļi? // Lauku Avīze // pielikums Mājas Viesis. 24.02.2001., 12. lpp.

  • Friedrich Benninghoven. Der Orden der Schwertbrüder: Fratres milicie Christi de Livonia. - Böhlau: Köln, 1965
  • Alain Demurger. Die Ritter des Herrn. Geschichte der geistlichen Ritterorden. - Beck: München 2003, ISBN 3-406-50282-2

  • Christiansen E. The Northern Crusades. - London, 1980
  • Urban W. The Samogitian Crusade. - Chicago, 1989

  • Бунге Ф.Г. Орден меченосцев. Сборник материалов и статей по истории Прибалтйского края. Том 2. - Рига, 1879. с.16.-44.
  • Бредис М. Гибель ордена меча. - Издательство "Репроцентр-М", Москва, 2004

Resursi internetā par šo tēmu