Mednis Edvīns

No ''Vēsture''
Versija 2013. gada 18. marts, plkst. 18.19, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Edvīns Mednis (1897.–1967.) - virsnieks, žurnālists, propagandists, rakstnieks.

Dzimis 1897. 4. augustā Raunas pagastā, Vidzemes guberņā. 1914. gadā kā savvaļnieks pieteicies Krievijas impērijas armijā. Nosūtīts uz Alekseja karaskolu Maskavā, pārcelts uz Kazaņas kājnieku karaskolu. 1914. gada 1. decembrī ieskaitīts 32. Kremenčugas kājnieku pulkā. Kaujās divas reizes ievainots. No 1916. gada novembra dienēja 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljonā, štabs-kapitans. No 1916. gada 1. oktobra bataljona komandieris, kapitans. Ziemassvētku kaujās ievainots (23.12.), zaudējis labo aci. 1918. gada martā pēc armijas izformēšanas devās uz Ziemeļkaukāzu, kur iestājās 2. Dagestānas jātnieku pulkā, piedalījās pulka cīņās ar Sarkano armiju. No 1920. gada janvāra karojis Dienvidkrievijas brīvprātīgo armijā.

Pēc sakāves, 1920. gada vasarā atgriezās Latvijā. No 9. septembra Latvijas armijas dienestā, Armijas virspavēlnieka štāba Operatīvās daļas informācijas nodaļā. Laikraksta "Latvijas kareivis" redaktors (1922.-1932.), žurnāla "Militārais apskats" (1932.-1935.), žurnāla "Universitas" redaktors (1933.-1935.), žurnāla "Aizsargs" redaktors (1936.-1938.). 1933. gadā absolvējis Latvijas universitātes Tautsaimniecības un tiesību fakultāti. Studentu korporācijas "Lettonia" biedrs. Armijas štāba Apmācības daļas nodaļas priekšnieks (1935.-1939.), Kara saimniecības pārvaldes nodaļas priekšnieks (1939.-1940.). Atvaļināts, strādājis Finanšu ministrijā revidents.

1944. gadā devās uz Vāciju, bet no 1950. gada dzīvoja Ņujorkā, ASV. Nodarbojās ar žurnālistiku un rakstniecību. Miris 1967. gada 2. jūnijā Ņujorkā.

Apbalvojumi:

Literatūra par šo tēmu

  • Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 374. lpp. ISBN 9984-00-395-7

Resursi internetā par šo tēmu