Urartu valsts

No ''Vēsture''
Versija 2013. gada 29. marts, plkst. 10.02, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
(izmaiņas) ← Senāka versija | skatīt pašreizējo versiju (izmaiņas) | Jaunāka versija → (izmaiņas)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Urartu valsts
Urartu helmet fragment.jpg
pastāv: VIII-VI gs.p.m.ē.
galvaspilsēta:
  • Tušpa (XIII-VIII gs.p.m.ē.)
  • Teišebaina (VII_VI gs.p.m.ē.)
valdnieki: iepriekšējo vārdi nav zināmi
  • Arama (~ 859.-844. g.p.m.ē.)
  • Sardurs I (~ 844.-828. g.p.m.ē.)
  • Išpuins (~ 828.-810. g.p.m.ē.)
  • Menua (~ 810.-786. g.p.m.ē.)
  • Argišts I (~ 786.-764. g.p.m.ē.)
  • Sardurs II (~ 764.-735. g.p.m.ē.)
  • Rusa I (~ 735.-714. g.p.m.ē.)
  • Argišts II (~ 714.-685. g.p.m.ē.)
  • Rusa II (~ 685.-639. g.p.m.ē.)
  • Sardurs III (~ 639.-625. g.p.m.ē.)
  • Sardurs IV (~ 625.-620. g.p.m.ē.)
  • Erimens (~ 620.-605. g.p.m.ē.)
  • Rusa III (~ 605.-595. g.p.m.ē.)
  • Rusa IV (~ 595.-585. g.p.m.ē.)
Urartu map.png

Urartu - arī Biainila, Bianinila (pašnosaukums), Vana, Naira, Ararata, - valsts Armēnijas kalnienē, nairu un hurītu cilšu apdzīvotajā teritorijā (mūsdienu Armēnijas, Turcijas un Irānas teritorija) VIII-VI gs.p.m.ē. Kā cilšu savienība un teritorija ar šādu nosaukumu zināma jau kopš XIII gs., kad Urartu pirmo reizi pieminēta rakstītā avotā (išiakuma Šulmanuašareda I laika 1274.-1245. g.p.m.ē. uzrakstos, kur vēstīts par tā karagājiemniem pret "Urartu valdniekiem"). Sabiedrība tradicionāli iedalījās 3 kārtās: 1) brīvie, pilntiesīgie kopienas locekļi (pie kuriem piederēja gan elite, gan brīvie zemkopji), 2) pusbrīvie, kas bija atkarīgi no vadoņu-valdnieku, tempļu vai brīvo personu gribas, 3) vergi. Sociālā stratifikācija sabiedrību iedalīja: 1) elite, jeb aristokrātija (valdnieks, tā radinieki, dižciltīgie, priesteri, valdnieka kalpi-ierēdņi, 2) zemnieku kopienas ar savu zemi, 3) amatnieki un zemnieki, kas apstrādājamo zemi saņēma par dienestu vai darbu lietošanā. Sabiedrības pamatmasu veidoja brīvie kopienas locekļi. Piederība pie kopienas bija pamatnosacījums zemes gabala iegūšanai no kopienas zemes fonda un pilsoņa tiesībām. Par to bija jāpilda virkni pienākumu kopienas labā: piedalīšanās sabiedriskajos darbos, karadarbībā. Pildot darbus valdnieka vai tempļa labā, strādnieki atradās to apgādībā. Uzplaukums bija IX-VIII gs.p.m.ē. mijā, kad Urartu valsts dominēja [[Mazāzija|Mazāzijā un Aizkaukāzā. VII gs.p.m.ē. valsti smagi izpostīja Asīrijas armija, aizsākot Urartu valsts norietu, atdodot apkārtējām kaimiņvalstīm vienu provinci pēc otras, līdz 585. g.p.m.ē. mira pēdējais Urartu valdnieks, un valsts pārstāja pastāvēt.

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 46. lpp.

  • Martiros Kavoukjian. Armenia, Subartu and Sumer: Armenia, Subartu, and Sumer : the Indo-European homeland and ancient Mesopotamia. - Montreal, 1989, ISBN 0921885008
  • Zimansky P.E. Ecology and Empire: The Structure of the Urartian State. // Studies in Ancient Oriental Civilization. - Chicago: Oriental Institute, 1985
  • Zimansky P.E. Ancient Ararat. A Handbook of Urartian Studies. - New York, 1998
  • Zimansky Paul. Urartian material culture as state assemblage. // Bulletin American Association of Oriental Research 299, 1995
  • Boris B. Piotrovsky. The Ancient Civilization of Urartu. - Cowles Book Company, New York, 1969
  • Abram Rigg Jr, Horace. A Note on the Names Armânum and Urartu. // Journal of the American Oriental Society, Vol. 57, No. 4 (Dec., 1937)

  • Salvini M. Geschichte und Kultur der Urartäer. - Darmstadt, 1995
  • Wartke R.B. Urartu - Das Reich am Ararat. // Kulturgeschichte der Antiken Welt, Bd. 59, Mainz, 1993
  • Mordtmann A.D. Über die Keilinschriften von Armenien. // Zeitschrift der Deutschen Morgenländischen Gesellschaft. - Leipzig, XXXI, 1877

  • Пиотровский Б.Б. Ванское царство (Урарту). - Издательство Восточной литературы, Москва, 1959
  • Меликишвили Г.А. Урартские клинообразные надписи. - Издательство АН СССР, Москва, 1960
  • Дьяконов И.М. Урартские письма и документы. - Издательство АН СССР, Москва-Ленинград, 1963
  • Липин Л.А. Урарту. // Очерки истории Древнего Востока. - Государственное учебно-педагогическое издательство министерства просвещения РСФСР, Ленинград, 1956
  • Арутюнян Н.В. Биайнили (Урарту). - Издательство Академии наук Армянской ССР, Ереван, 1970
  • Арутюнян Н.В. Некоторые вопросы последнего периода истории Урарту. // Древний Восток. - Издательство АН Армянской ССР, Ереван, №2, 1976
  • Пиотровский Б.Б. Искусство Урарту VIII—VI вв. до н. э. - Издательство Государственного Эрмитажа, Ленинград, 1962

Resursi internetā par šo tēmu