Senā Grieķija

No ''Vēsture''
Versija 2013. gada 8. aprīlis, plkst. 06.47, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Hellāda
Ancient Greece.png
polisas
Hellādā:

Hellada (sengr. Ἑλλάς, Ἑλλάδος, - Hellas) jeb Senā Grieķija (Ἀρχαία Ἑλλάς) - senajos laikos hellēņu apdzīvotās teritorijas apzīmējums Dienvidbalkānos, Egejas jūras salās, Trāķijas piekrastē, Mazāzijas rietumu piekrastē. Zemkopībai piemērotas zemes bija maz, aptuveni 20% no visas teritorijas, atradās piejūras zemienēs, nelielo upju ielejās un lēzenajās piekalnēs, pārējo teritoriju aizņēma kalni un jūra. Augsne bija salīdzinoši plāna, nabadzīga, smaga, akmeņaina. Zemes apstrāde bija fiziski smagāka un ražas ievērojami zemākas, nekā Nīlas ielejā vai Mezopotāmijā. Ganības piemērotas sīkopiem - kazām, aitām, - kas strauji iznīcināja krūmājus un pamežu, noplicinot augsni un atklājot to erozijai. Toties kalni bija visai bagāti derīgiem izrakteņiem un celtniecības materiāliem. Izdevīgs bija ģeogrāfiskais izvietojums ar mierīgu, salām piebērtu jūru un daudziem ostas vietām piemērotiem līčiem, kas deva plašas iespējas izmantot jūras ceļus. Līdz ar to jau kopš aizvēstures te bija visai attīstīta zvejniecība, kas ar laiku pārauga piratērijā, jūras tirdzniecībā, koloniju veidošanā, veicinot hellēņu civilizācijas izveidošanos un attīstību. Pirmie valstiskie veidojumi radās ~II g.tk. p.m.ē. Aptuveni 1200. g. p.m.ē. doriešu cilšu iebrukuma rezultātā tās tika sagrautas un atjaunojās cilšu-dzimtu sabiedrības struktūra. VIII-VI gs. p.m.ē. bija izplatīta verdzība. Helladā sinekisma procesā sāka veidoties un uzplauka polisas, hellēņi sāka dibināt kolonijas Dienviditālijā, Dienvidfrancijā, Ziemeļāfrikā, Melnās jūras piekrastē. Līdztekus tam laikam visai sarežģītām sociāli politiskajām struktūrām - vienlaikus dažādās sengrieķu polisās pastāvēja tirānijas, demokrātijas, oligarhijas, monarhijas, daudzviet saglabājās arī dzimtas kopienas attiecību paliekas. V-IV gs. mijai raksturīgas polisu savienības un cīņa par hegemoniju, līdz 338. g. p.m.ē. visu Helladu iekaroja Maķedonijas valsts un iestājās t.s. hellenisma laikmets (IV-I gs. p.m.ē.). Pēc Maķedonijas lielvalsts sairšanas Helladā atsākās karojošo valstu savienību (Ahaju savienība, Aitolijas savienība u.c.) laiks, līdz II-I gs. p.m.ē. to iekaroja Senā Roma.

Skat. arī naudas vienības un vērtība Senajā Grieķijā, tirdzniecība senajos laikos, agrārā saimniecība senajos laikos

Literatūra par šo tēmu

  • Rubenis A. Senās Grieķijas kultūra. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2007., ISBN 9984048942
  • Senā Grieķija: eksperimentāls mācību līdzeklis. / sast. Jolanta Klišāne, grāmatu sērija: Vēstures avoti vidusskolai. - Zvaigzne ABC: Rīga, 1998., ISBN 9984-17-017-9
  • Mihails Gasparovs. Aizraujošā Grieķija. Stāsti par sengrieķu kultūru. - Jāņa Rozes apgāds: Rīga, 2008., ISBN 998423259X
  • Ambote A. Senā Grieķija. - Zvaigzne ABC: Rīga, 1998., ISBN 9984-04-598-6
  • Antīkās literatūras antoloģija. - Latvijas PSR Zinātņu akadēmija. Valodas un literatūras institūts. Rīga, 1951.
  • Ardags Filips. Seno grieķu mīti un leģendas. - Egmont Latvija: Rīga, 1998., ISBN 9984-09-078-7
  • Belmane Ausma. Senās Grieķijas kultūra. - Republikāniskais mākslas mācību iestāžu metodiskais kabinets, Rīga, 1989.
  • Anstrats P. J. Civilizācijas vēsture. / zin. red. Andris Rubenis red. Nora Ikstena, - Karogs: Rīga, 1995.
  • Rīgas I Starptautiskās hellēnistikas konferences “ Hellēņu pasaule un mēs” materiāli. - Zinātne: Rīga, 2003.
  • Pāvulāne Velta. Seno laiku vēsture. 1. daļa. (metodisks līdzeklis) – Mācību apgāds NT: Rīga, 1996., 15.-25. lpp. ISBN 9984-617-13-0
  • Seno laiku vēsture. (metodisks līdzeklis) 2. daļa / Klišāns V., Cimdiņa R. - Rīgas 15. arodvidusskola: Rīga, 1995. - 119 lpp.
  • Ksēnofonts. Kad uzvarētāji atkāpjas (Anabāze). - Liesma: Rīga, 1971. - 170 lpp.
  • Eiripīds. Traģēdijas./ Ābrams Feldhūns - Liesma: Rīga, 1984. - 396 lpp.
  • Homērs. Odiseja. / Augusts Ģiezens - Liesma: Rīga, 1967. - 373 lpp.
  • Plutarhs. Hellāda no Perikla līdz Aleksandram. / Gustavs Lukstiņš. - Liesma: Rīga, 1978. - 259 lpp.
  • Charles Freeman. Egypt, Greece and Rome. - Oxford University Press, 1996
  • Paul MacKendrick. The Greek Stones Speak: The Story of Archaeology in Greek Lands. - St. Martin's Press, 1962
  • Angus Konstam. Historical Atlas of Ancient Greece. - Thalamus publishing, UK, 2003, ISBN 1-904668-16-x
  • A Companion to the Classical Greek World. / Konrad H. Kinzl. - Blackwell, Oxford, 2006, ISBN 0-631-23014-9
  • Encyclopedia of Ancient Greece. / Nigel Wilson - Routledge, New York, 2006
  • Jonathan M. Hall. A History of the Archaic Greek World. Ca. 1200–479 BC. - Blackwell: Oxford, 2006, ISBN 0-631-22667-2
  • Rhodes P.J. A History of the Classical Greek World. 478–323 BC. - Blackwell: Malden MA u. a. 2006, ISBN 0-631-22564-1 (Wiley-Blackwell, Chichester u. a. 2010, ISBN 978-1-405-19286-6)
  • Malcolm Errington R. A History of the Hellenistic World. 323–30 BC. - Blackwell: Malden MA u. a. 2008, ISBN 978-0-631-23387-9
  • Hans-Joachim Gehrke und Helmuth Schneider (Hrsg.). Geschichte der Antike. - Metzler, Stuttgart und Weimar 2000; 2. erw. Aufl. 2006
  • Linda-Marie Günther. Griechische Antike. - UTB/Francke, Tübingen 2008
  • Oswyn Murray, John K. Davies, Frank W. Walbank. Die Geschichte des antiken Griechenland. - Düsseldorf, 2006, ISBN 3-491-96167-X
  • Raimund Schulz. Kleine Geschichte des antiken Griechenland. - Reclam, Ditzingen, 2008
  • Detlef Lotze. Griechische Geschichte von den Anfängen bis zum Hellenismus. - C.H. Beck: München, 1997, ISBN 3-406-39500-7

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Senā_Grieķija&oldid=44792"