Agrārā saimniecība antīkajā pasaulē
No ''Vēsture''
Versija 2013. gada 8. aprīlis, plkst. 14.22, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Agrārā saimniecība antīkajā pasaulē - lauksaimniekošanas veids, kas izveidojās Senajā Grieķijā un tās kolonijās, un bija izplatīts Dienvideiropā līdz pat Romas impērijai.
Raksturīga bija zemes lietošanas tiesību divdabība, kur paralēli pastāvēja 1) kopīgā polisas zeme un 2) atsevišķu pilsoņu privātīpašums (privātīpašuma aizsardzība parādās jau 621. g.p.m.ē. Drakona likumos, 594. g.p.m.ē. Solona reformās, 451. g.p.m.ē. Divpadsmit tabulu likumos u.c.). Šo principu no hellēņiem pārņēma arī Senā Roma.
Literatūra par šo tēmu
- Anstrats P. J. Civilizācijas vēsture. / zin. red. Andris Rubenis red. Nora Ikstena, - Karogs: Rīga, 1995.
- Klētnieks J. Mūžības valdnieki. - Tapals: Rīga, 2008., ISBN 978-9984-796-53-6
- Dr.hist. Pāvulāne V. Agrārā ražotājsaimniecība antīkajā pasaulē. // Seno laiku vēsture. (metodisks līdzeklis) 2. daļa / Klišāns V., Cimdiņa R. - Rīgas 15. arodvidusskola: Rīga, 1995., 20.-31. lpp.
