Artum-Hartmans Arnolds

No ''Vēsture''
Versija 2013. gada 28. maijs, plkst. 15.35, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Arnolds Artum-Hartmans, arī Arnolds Artum-Hartmanis (vc. Arnold Artum-Hartmann, kr. Арнольд Георгиевич Артум-Хартман; 1895.-?) - virsnieks.

Dzimis 1895. gada 29. jūnijā Aizupes muižā, Kurzemes guberņā, Georga Hartmana ģimenē. Uzaudzis tēva muižā, pamatizglītību guvis Tukuma vācu komercskolā. Krievijas impērijas armijā iestājies kā savvaļnieks 1914. gada jūlijā, kavalērijā. Piedalījies kaujās Prūsijā un Galisijā. Mācījies Oranienbaumas praporščiku skolā (Ораниенбаумская школа прапорщиков[1]), kuru absolvējis 1916. gadā, iegūstot jaunākā virsnieka pakāpi. No jūlija 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka jātnieku izlūku nodaļas komandieris, rotmistrs. Piedalījies kaujās pie Ķekavas, Kalnciema, Ložmetējkalna. Demobilizējies 1917. gada 26. oktobrī pēc lielinieku apvērsuma.

1918. gada 29. decembrī iestājies Latvijas zemessardzē (t.s. landesvērā), 1. Rīgas apsardzības rotā ložmetēju nodaļas komandieris. No 12. decembra Mītavas (mūsd. Jelgava) brīvprātīgo rotas komandieris. Liepājā pēc Apsardzības ministra rīkojuma 1919. gada 15. janvārī sāka organizēt jātnieku nodaļu, par kuras komandieri bija arī turpmāk. No maija 1. jātnieku diviziona štāba priekšnieks, kopš septembra - komandiera vietnieks. 29. oktobrī norīkots organizēt 9. Rēzeknes kājnieku pulka jātnieku nodaļu, kuru vadīja Latgales frontē. No 1920. gada 5. janvāra Zemgales divīzijas atsevišķā eskadrona komandieris, pulkvedis-leitnants. 1921. gada 12. martā ieskaitīts 1. Jātnieku pulkā kā komandiera palīgs, no 04.11. pulka komandieris. Atvaļināts no dienesta 1924. gada 2. septembrī. 1925. gadā pārgājis robežsardzes dienestā, no 1927. gada 3. Jaunlatgales robežapsardzības iecirkņa priekšnieks. 1929.-1939. gados jātnieku nodaļas komandieris Rīgas prefektūrā. 1939. gada 4. novembrī kā vācbaltietis bija spiests pamest Latviju.

Apbalvojumi:

Atsauces un piezīmes

  1. Oranienbaumā bija divas šādas skolas - Nr.1. un Nr.2. - diemžēl nav zināms, kuru konkrēti.

Literatūra un avoti par šo tēmu

  • Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 306.-307. lpp. ISBN 9984-00-395-7
  • Latvijas valsts vēstures arhīvs, 5434. f., 1. apr., 484. l. (virsnieku biogrāfijas), 44. lp.

Resursi internetā par šo tēmu