Vulfi
baroni fon Vulfi (vc. von Wulff; kr. фон Вульф) - Livonijas muižnieku dzimta. Pirmais dzimtas pārstāvis ieradās Vidzemē no Prūsijas 1698. gadā, bija Johans Vulfs (1663.–1748.), kurš nomāja Zerbigales (Serbigall, mūsd. Cirgaļi jeb Aumeistari) muižu (kuru nopirka 1737. gadā) un Gaujienas pilsmuižu (kuru nopirka 1818. gadā), vēlāk iegādājās citus īpašumus. 1704. gadā Vulfs pierādīja savu seno izcelsmi un dzimtas vecākā līnija - fon Vulfi no Cirgales (von Wulff a.d.H. Serbigall), - tika ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā, bet karalis Kārlis XII piešķīra fon Vulfam barona titulu. XIX gs. sākumā Johana mazdēls Ādolfs Heinrihs ievērojami paplašināja ģimenes īpašumus, iegādājoties virkni muižu: Adsel (Gaujiena), Sesswegen (Cesvaine), Modohn (Madona), Aiskuje (?), Grawendahl (Gravendāle), Bukowiski (?), Ronneburg (Rauna), Techelfer (Taehtvere, mūsd. Igaunijā), Kerrafer (Kaerevere, mūsd. Igaunijā), Laiwa (?).
Dzimtas jaunākā līnija - Vulfi no Mencenes, - aizsākās no Albrehta Georga fon Vulfa (1693.-1757.), kura dēlu Karlu Johanu dzimtas vecākās līnijas galva Fridrihs Karls fon Vulfs atzina par radineiku (Stammesvetter), t.i. atzina abu līniju asinsradniecību.
Ar 1725. gada Senāta ukazu bijušais Zviedrijas, bet nu Krievijas impērijas armijas virsnieks Peters fon Vulfs no Parces muižas (von Wulff a.d.H. Parzemois, no mūsd. Partsi, Igaunijā) saņēma tiesības uz Krievijas impērijas barona titulu, taču šis dzimtas atzars ātri iznīka.
