Zīversi
baroni un grāfi fon Zīversi (vc. von Sievers) - Krievijas impērijas Baltijas provinču muižnieku dzimta. Par dzimtas izcelsmi nav dokumentu publikāciju vai norādes, kur tie meklējami. Pēc pašas dzimtas leģendas, senči kā Zīvershauzenes lēņa īpašnieki, kalpojuši Hildesheimas katoļu bīskapam, bet pārgājuši luterticībā un zaudējuši minētās zemes. Sakarā ar ticības maiņu, fon Zīversi pārcēlušies uz Holšteinu, bet dokumenti par dzimtas pirmsākumiem palikuši Hildesheimas bīskapa arhīvā. Tās pārstāvji dienējuši Dānijas karaļa karaspēkā līdz pārgājuši Zviedrijjas karaļa dienestā un ar tā armiju ieceļojuši Baltijā. 1752. gadā Joahims Johanns fon Zīverss (1699.-1770.) un viņa brālis brīvkungs Karls fon Zīverss (1710.-1774., dienēja komandora kapteiņa Karla Gustava fon Lešera-Hercfeldta (Löscher von Herzfeldt) Peipusa ezera zviedru kara flotes vienībā, un krita 1704. gada kaujās) imatrikulēti Vidzemes bruņniecībā.
Pēc ģenealoģijas Joahims fon Zīverss ir pirmais dzimtas pārstāvis Baltijā, bet par viņa nodarbošanos nav vienprātības. Literatūrā atzīmēts gan, ka Joahims bijis zviedru armijas leitnants gan, ka viņš kā tirgotājs XVII gs. vidū no Libekas ieradies Hāpsalā, kur 1663. gadā apprecējis birģermeistara Kristiana fon Huzena (Husen) meitu Katarīnu. 1665. gada janvārī Joahims fon Zīverss ieguva Rēveles pilsoņa tiesības. Tā dēli Kristians Peters (1671.-pēc 1729.) un Joahims Kristians (1677.-1753.), dienēja Zviedrijas armijā un cīnījās Ziemeļu karā - virsnieka karjera bija visizplatītākā šīs dzimtas vīriešu vidū. 1745. gadā Karls fon Zīverss (1710.-1774.) par izcilību dienestā saņēma Vācu nācijas Svētās Romas impērijas brīvkunga diplomu: "Mēs (Saksijas kūrfirsts kā Vācu nācijas Svētās Romas impērijas vikārs) ne tikai apstiprinām Karla fon Zīversa līdz šim pastāvošo muižniecības ģerboni un kleinodu, bet arī paplašinām to, piešķirot tam valsts brīvkunga statusu". Brīvkunga rangā viņš un viņa pēcnācēji atradās piecpadsmit gadus, līdz 1760. gadā saņēma Vācu nācijas Svētās Romas impērijas grāfa diplomu. Līdz ar to viņš un attiecīgi viņa pēcnācēji no brīvkungu ranga tika iecelti grāfu kārtā. 1798. gadā Jakobs Johanns fon Zīverss (1731.-1808.) tika iecelts Krievijas impērijas grāfa kārtā, bet diploms pasniegts 1802. gadā. Tā kā Jakobam Johannam fon Zīversam pēcnācējas bija tikai meitas, nevēloties, lai dzimtas augstā kārta izzustu, Krievijas impērijas grāfa tituls tika piešķirts arī diviem diploma saņēmēja brāļiem Eberhardam Karlam fon Zīversam (1745.-1821.) un Peteram Kristianam fon Zīversam (1754.-1827.) un attiecīgi viņu pēcnācējiem. Trešais Jakoba Johanna fon Zīversa brālis Joahims Johanns (1740.-1815.) grāfa titulu neieguva, jo diploma publikācijas laikā viņam vairs nebija dēla. Viņš un citi neminētie dzimtas namu jeb līniju pārstāvji palika muižniecības kārtā un pie uzvārda lietoja tikai predikātu «fon».
Peters Kristians fon Zīverss, precējies ar Annu Magdalēnu, dzim. fon Brimmeri (Brümmer), Zviedrijas armijas sastāvā cīnījās Ziemeļu karā, 1704. gadā kopā ar ģimeni krita gūstā, pēc kara pārcēlās uz sievas īpašumiem Zviedrijā, bet tā bērni atgriezās Vidzemē, atjaunojot Zīversu dzīvi te. Laika posmā no 1797. gada līdz 1830. gadam, aplūkotajai fon Zīversu līnijai vairs nebija zemes īpašumi Vidzemē, nama pārstāvji vairs nepieteicās, un viņi netika pārreģistrēti Vidzemes un Igaunijas bruņniecības matrikulās.
Svētās Romas impērijas grāfu nams
Šīs līnijas aizsācējs bija zviedru kapteiņa Joahima Johanna (?-1753.), Satsu muižas, vēlākais Bauņu, Vīķu, Vilzēnu un Vecates muižu īpašnieka dēļi Joahims Johanns un Karls (viņa dēls otrajā laulībā Dāvids Reiholds (1732.-1814.) bija fon Zīversu Holšteinas nama iedibinātājs), kuri atgriezās no Somijas Igaunijā. Ģimene Ziemeļu karā bija zaudējusi praktiski visus savus īpašumus, un brāļiem Joahimam Johannam un Karlam nācās kalpot pie brīvkunga Jakoba Johanna fon Tīzenhauzena (1686.-1749.), kuram piederēja vairākas muižas Rakveres apkaimē: Joahims Johanns strādāja par ekanomiju inspektoru (Oekonomieinspektor), Karls par kambarsulaini (Kammerdiener). Dzimtas atgriešanās sabiedrībā sākās pēc tam, kad Karls fon Zīverss tika vispirms pieņemts princeses Elizabetes pavadoņu svītā (Vorreiter), bet 1735. gadā paaugstināts dienestā par kambarsulaini (Kafeeschenk), bet pēc 1741. gada, kad lielkņaze kļuva par Krievijas ķeizarieni, viņš tika paaugstināts par kambarjunkuru un uzsāka spožu karjeru Pēterburgas galmā. Savukārt Joahims Johanns ar brāļa finansiālo palīdzību atpirka no Rumjanceviem Bauņu, Vilzēnu un Vīķu muižas un uzsāka aktīvu saimniecisko darbību Vidzemē, nostiprinot ģimeni finansiāli. 1751. gadā fon Zīversi tika uzņemti Igaunijas bruņniecībā, bet 1752. gadā iesniedza dokumentus Vidzemes bruņniecības solam, kur arī bez sarežģījumiem tika uzņemti.
Skat. arī: fon Ziversi, fon Siversi
Literatūra par šo tēmu
- Baltiņš, Jānis. Grāfu fon Zīversu dzimta Vidzemē un Igaunijā. // Cēsu un Vidzemes novada vēsture. III. Rakstu krājums. - Cēsu pašvaldības aģentūra, Vidzemes vēstures un tūrisma centrs: Cēsis, 2005.
