Rozeni
fon Rozeni (vc. von Rosen, kr. фон Розены) - sena čehu izcelsmes (no Bohēmijas) bruņniecības dzimtas atzars Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Dzimtas aizsācējs bijis Porajs, Bohēmijas grāfa Slavņika dēls, imperatora Heinriha I kriustdēls, kura pēcnācējus, pateicoties tad pieņemtā ģerboņa rozēm, iesauca par Rozeniem. Livonijā vairāki Rozeni ieradās jau XIII gs. kā Vācu ordeņa brāļi vai Rīgas arhibīskapa vasaļi: 1288. gadā avotos parādās Rīgas arhibīskapa vasaļa Straupes pilī Voldemāra no Rozenas vārds; 1350. gadā Rīgas arhibīskaps Fromholds no Fifhūzenas apstiprināja lēni uz husz tho Rosen - Rozenu pili - Voldemāram un Henekam Rozeniem. XIV gs. Rozeniem Rīgā piederēja vairāki nami, vēlāk Rozenu sēta, gar kuru izveidojās Rozena iela. Liels bija dzimtas ieguldījums reģiona kultūras dzīvē. Piemēram, Augusts fon Rozens kopdarbībā ar A.Bīlenšteins vācis materiālus par Zemgales un Kurzemes pilskalniem, veicis to zinātnisko izpēti, bet pasaules līmeņa devumu mākslā atstājis izcilākais gleznotājs no Baltijas, Gerhards fon Rozens (1856.–1927.). 1939. gadā Rozeni bija spiesti izceļot uz Vāciju.
Mūsdienu Latvijas teritorijā Rozenu dzimtas valdījumā dažādos laika periodos bijušas Mazstraupes (Klein-Roop), Duntes (Ruthern), Mālmuižas (Mahlenhof), Sinoles, Vizlas (Fridrihshof), Ungurmuiža (Orellen), Liepupes u.c. muižas. Straupes baznīcā tika apbedīti Rozenu dzimtas locekļi - līdz mūsdienām senākais saglabājies ir Georga (miris 1590. gadā) kapakmens.
