Krimas haniste

No ''Vēsture''
Versija 2013. gada 4. novembris, plkst. 15.49, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Krimas haniste.jpg

Krimas haniste (tat. Qırım Hanlığı, قريم خانلغى, kr. Крымское ханство, an. Khanate of Crimea) - valsts Dienvidkrievijas stepē, Krimas pussalā un Ziemeļkaukāzā, izveidojusies pēc Zelta ordas sabrukuma XV gs. otrajā pusē kā Osmaņu impērijas vasaļvalsts, un dominēja reģionā XVI – XVII gs. Monarhija - sabiedrības vadībā atradās hans no Gireju dinastijas (Čingizīdi), tā radinieki, tad hana varu pār sevi atzinušie cilšu noijoni, emīri un murzas, sociālās hierarhijas pašā apakšā esot vergiem (verdzības loma bija nenozīmīga, patriarhāla, bet pēc 5-10 gadu nokalpošanas vergs lielāko tiesu tika brīvlaists). Saimnieciskā ziņā klasiska nomadu lopkopju saimniecība, virsproduktu vairāk deva starpniecība kontinentālajā tirdzniecībā starp Centrālāzijas pilsētām un Melnās jūras ostām. Iedzīvotāju etniskais sastāvs visai raibs, kaut pamatmasu veidoja tatāri, polovci un pečeņegi. Tirdzniecībā un amatniecībā dominēja grieķu, alanu un gotu izcelsmes pavalstnieki. No piekrastes pilsētām viena no nozīmīgākajām bija Kafa kā Austrumeiropā lielākais vergu tirdzniecības centrs. Valsts pārvaldes metodes un aparāts tika mantoti no Mongoļu impērijas, Hanu kopsapulcē ievēlēja cilšu aristokrātija, teritoriju pārvaldīja un svarīgākos lēmumus pieņēma ar divana palīdzību un akceptu. Ja neskaita hana gvardi, regulārās armijas nebija, bet kara gadījumā tika izsludināta cilšu karaspēka mobilizācija. Cilšu beki baudīja ļoti lielu personisko brīvību un varu, un to pakļautība hanam dažbrīd bija visai nomināla.

1774. gadā pēc Kičik-Kainarkas miera līguma Osmaņu impērija bija spiesta atteikties no Krimas hanistes aizstāvēšanas, Krievija atņēma Krimai virkni piekrastes pilsētu. Haniste beidza pastāvēt 1783. gadā, kad to pilnībā iekaroja Krievijas impērija.

Literatūra par šo tēmu

  • Бантыш-Каменский Николай Николаевич. Реестр делам крымского двора с 1474 по 1779 год. - Симферополь, 1893 - 228 с.
  • Дубровин Николай Федорович. Присоединение Крыма к России. Том I. 1775-1777 гг. - СПб.: 1885 - 903 с.
  • Смирнов Василий Дмитриевич. Крымское ханство под верховенством Оттоманской Порты в XVIII в. до присоединения его к России. - Одесса, 1898 - 253 с.
  • Смирнов Василий Дмитриевич. Сборник некоторых важных известий и официальных документов касательно Турции, России и Крыма. - СПб., 1881 - 355 с.

Resursi internetā par šo tēmu