Grieķu uguns

No ''Vēsture''
Versija 2013. gada 16. decembris, plkst. 09.49, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Griegu uguns.jpg

Grieķu uguns (an. Greek fire, vc. Griechisches Feuer, kr. греческий огонь) - Bizantijas impērijā VII-X gs. kara flotē izmantots aizdedzinošs maisījums pretinieka kuģu aizdedzināšanai jūras kaujas laikā, īpaši efektīvs tāpēc, ka liesmas nevarēja nodzēst ar ūdeni. Maisījums it kā ticis uzglabāts stacionārā vara katlā uz kuģa klāja, bet aizdedzinātā maisījuma strūkla no vara sifona tēmētas uz pretinieka kuģi (darbības attālums nav zināms, pēc mūsdienu aplēsēm tas varētu būt 20-30 m). Pirmo reizi tiek pieminēta 664. gadā (Teofans izmanto Aleksandrijas ēru, kurā laika skaitīšana sākas ar pasaules radīšanu 5501. gadā, t.i. apraksta 673. gada notikumus) Teofana Grēku atlaidēja (gr. Θεοφάνης Ομολογητής, Theophanes Homologetes, 760.-818.) hronikā, minot, ka to izgudrojis Kaliniks (Καλλινικός) no Sīrijas Heliopoles (Ἡλιουπόλεως, mūsd. Bālbeka Libānā). Par "grieķu uguni" to dēvēja svešzemnieki, bet paši bizantieši to min kā "jūras uguni" (πῦρ θαλάσσιον, pyr thalassion) vai "slapjo uguni" (πῦρ ὕγρον, pyr hygron), dažkārt arī "spožo uguni" (πῦρ λαμπρόν, pyr lampron). Recepte, ražošana un mehānisms tika glabāti stingrā noslēpumā, to zināja visai nedaudzi cilvēki, līdz ar to XI gs. maisījuma recepte bija zudusi (kaut jau laikabiedri mēģināja aprakstīt sastāvu, taču rekonstruēt maisījumu un mehānismu, par pamatu ņemot šos aprakstus, nav izdevies) un par tā izgatavošanu un pielietošanu ziņu nav. Vēlākos viduslaiku avotos par "grieķu uguni" dēvēja jebkādu aizdedzinošu maisījumu.

Literatūra par šo tēmu

  • John Haldon. Greek fire revisited. Recent and current research. // Byzantine style, religion, and civilization. In honour of Sir Steven Runciman. / Elizabeth Jeffreys (Hrsg.) - Cambridge University Press: New York u. a. 2006, ISBN 0-521-83445-7, S. 290–325.
  • Cheronis, Nicholas D. Chemical Warfare in the Middle Ages: Kallinikos' "Prepared Fire" // Journal of Chemical Education (Chicago), 1937. p. 360–365

  • Jochen Gartz. Vom griechischen Feuer zum Dynamit. Eine Kulturgeschichte der Explosivstoffe. - E. S. Mittler & Sohn: Hamburg, 2007, ISBN 978-3-8132-0867-2
  • Erich Gabriel.: Griechisches Feuer. // Robert Auty u. a. (Hrsg.): Lexikon des Mittelalters. Band 4 - Artemis-Verlag: München, 1989, ISBN 3-7608-8904-2, Sp. 1711f.
  • Johannes Preiser-Kapeller. Wunderwaffe des Mittelalters? Geschichte und Theorie des Griechischen Feuers. // Karfunkel-Combat. Nr. 3, 2007, S. 45–47. ISSN 0944-2677
  • Ellis Davidson, Hilda R. The Secret Weapon of Byzantium // Byzantinische Zeitschrift 66, 1973. S. 61–74
  • Pászthory Emmerich. Über das 'Griechische Feuer'. Die Analyse eines spätantiken Waffensystems // Antike Welt 17 (2), 1986. S. 27–38

Resursi internetā par šo tēmu