Maršals
Maršals jeb staļļmeistars (fr. maréchal, vāc. Marschall, kr. маршал; no senaugšvāc. marahscalc - "zirgu gans") - vācu zemēs agrajos viduslaikos galma amats, staļļu pārzinis (citās zemēs konetabls). Teitoņu ordenī viens no augstākajiem militārajiem komandieriem - ordeņa maršals (lat. Summus Marescalcus, vāc. Ordensmarschall) - lielmestra vietnieks kara laikā, virskapitula loceklis, Ordeņa karaspēka vadītājs, militāro operāciju plānotājs. Jaunajos laikos viena no augstākajām dienesta pakāpēm daudzu valstu bruņotajos spēkos jaunajos un jaunākajos laikos. Pirmo reizi to ieviesa XVI gs. Francijā, bet XIX-XX gs. - arī citās valstīs. Krievijas impērijā to aizvietoja ģenerālfeldmaršala pakāpe, Vācijā, Lielbritānijā u.c. - feldmaršala pakāpe. PSRS armijā maršala pakāpi ieviesa 1935. gadā.
Skat. arī landmaršals, bruņniecības maršals
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 128. lpp.
