Gaili

fon Gaili jeb Gaiļi (vc. von Gayl, kr. фон Гавель) - kuršu izcelsmes muižniecības dzimta Krievijas impērijas Baltijas guberņās un Vācijā. Dzimtas aizsācējs ir Livonijas ordeņa vasalis, zemnieku tiesnesis (Rechtfinder) Ansis Gailis (Hanns Geilen), kurš lēni pie Ārvales (Overwaelen) saņēma 1494. gada 23. septembrī.

Tā mazdēls Ansis, hercoga Gotharda karodznieks (karogs bijis brūns ar bifeļa galvas attēlu un trim baltiem ordeņa krustiem), 1562. gadā apprecējās ar namnieka, meitu Hedvigu Rādisu no Smiltenes, un viņiem piedzima 11 bērni. Meitas tika izprecētas vāciešiem galvenokārt no namnieku kārtas, bet dēli nomira bērnībā vai bez pecnācējiem. Ar Anša nāvi izbeidzās Gaiļu dzimtas Praviņu vīriešu līnija. Tā brālim Jukumam bija trīs ārlaulības dēli: Klāvs, Kristaps un Juris. Neraugoties uz seno likumu, kas par īsteniem mantiniekiem atzina tikai laulībā dzimušos, hercogs Gothards Ketlers tomēr apstiprināja viņa ārlaulības bērnu mantošanas tiesības. 1570. gadā Jukuma muižu mantoja tā vecākais dēls Klāvs (Claus), kas saviem brāļiem Kristapam un Jurim kā mantojuma daļu izmaksāja katram 300 mārku (abi drīz devās svešumā veidot militāro karjeru, un par viņu tālāko likteni ziņu nav). Šajā laikā dzimta vēl skaitījās brīvzemneiki (freibeuer).

1772. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā.

Dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Jukummuiža, Praviņu u.c. muižas.