Senā Grieķija
Hellāda (sengr. Ελλάδα) jeb Senā Grieķija (Αρχαία Ελλάδα) - sengrieķu apdzīvotās teritorijas apzīmējums Dienvidbalkānos, Egejas jūras salās, Trāķijas piekrastē, Mazāzijas rietumu piekrastē. Pirmie valstiskie veidojumi radās ~II g.tk.p.m.ē. Aptuveni 1200. g.p.m.ē. doriešu cilšu iebrukuma rezultātā tās tika sagrautas un atjaunojās cilšu-dzimtu sabiedrības struktūra. VIII-VI gs.p.m.ē. Izplatīta verdzība. Hellādā sinekiski sāka veidoties un uzplauka polisas, sengrieķi sāka dibināt kolonijas Dienviditālijā, Dienvidfrancijā, Ziemeļāfrikā, Melnās jūras piekrastē. Līdztekus tam laikam visai sarežģītām sociāli politiskajām struktūrām - vienlaikus dažādās sengrieķu polisās pastāvēja tirānijas, demokrātijas, oligarhijas, monarhijas, - daudzviet saglabājās arī dzimtas kopienas attiecību paliekas.
Resursi internetā par šo tēmu
- Ancient Greece: Art & Architecture, History, Olympic, Wars, Geography, Mythology, People, Culture & Society
- Archaic and Classical Greece. Greek Philosophy. Greek Art and Architecture.
- Hellenistic Sources
- Ancient Olympics
