Senā Grieķija
Hellāda (sengr. Ελλάδα) jeb Senā Grieķija (Αρχαία Ελλάδα) - sengrieķu apdzīvotās teritorijas apzīmējums Dienvidbalkānos, Egejas jūras salās, Trāķijas piekrastē, Mazāzijas rietumu piekrastē. Pirmie valstiskie veidojumi radās ~II g.tk.p.m.ē. Aptuveni 1200. g.p.m.ē. doriešu cilšu iebrukuma rezultātā tās tika sagrautas un atjaunojās cilšu-dzimtu sabiedrības struktūra. VIII-VI gs.p.m.ē. Izplatīta verdzība. Hellādā sinekiski sāka veidoties un uzplauka polisas, sengrieķi sāka dibināt kolonijas Dienviditālijā, Dienvidfrancijā, Ziemeļāfrikā, Melnās jūras piekrastē. Līdztekus tam laikam visai sarežģītām sociāli politiskajām struktūrām - vienlaikus dažādās sengrieķu polisās pastāvēja tirānijas, demokrātijas, oligarhijas, monarhijas, - daudzviet saglabājās arī dzimtas kopienas attiecību paliekas. V-IV gs. mijai raksturīgas polisu savienības un cīņa par hegemoniju, lidz 338. g.p.m.ē. visu Hellādu iekaroja Maķedonijas valsts un iestājās t.s. hellēnisma laikmets. (IV-I gs.p.m.ē.). Pēc Maķedonijas lielvalsts sairšanas Hellādā atsākās karojošo valstu savienību (Ahaju savienība, Aitolijas savienība u.c.) laiks, līdz II-I gs. p.m.ē. to iekaroja Senā Roma.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 46.-47. lpp.
Resursi internetā par šo tēmu
- Ancient Greece: Art & Architecture, History, Olympic, Wars, Geography, Mythology, People, Culture & Society
- Archaic and Classical Greece. Greek Philosophy. Greek Art and Architecture.
- Hellenistic Sources
- Ancient Olympics
