Plutejs

Plutejs (lat. pluteus) - atkarībā no konteksta:

• 1. pārvietojams milzu vairogs, ko izmantoja nocietinājumu aplenkumos, lai uzbrucēji spētu netraucēti pietuvoties uzbrukuma objektam. Klasiskais romiešu plutejs bija puslokā izliekta koka dēļu konstrukcija uz trim riteņiem (viens pusloka vidū, divi katrs savā malā), apvilkta ar vēršu ādām.
• 2. Stacionārs koka brustvērs, ko izvietoja uz kara kuģu bortiem vai aplenkuma torņu platformu malām, lai sargātu komandu no apšaudes.