Plutejs

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Pluteus 1.jpg

Plutejs (lat. pluteus, an. plutei, wicker shield) - atkarībā no konteksta:

  • 1. pārvietojams milzu vairogs, ko izmantoja nocietinājumu aplenkumos, lai uzbrucēju lokšāvēji spētu netraucēti pietuvoties uzbrukuma objektam un to apšaudīt. Klasiskais romiešu plutejs bija puslokā izliekta koka dēļu konstrukcija uz trim riteņiem (viens pusloka vidū, divi katrs savā malā), apvilkta ar vēršu ādām.
  • 2. Stacionārs koka brustvērs, ko izvietoja uz kara kuģu bortiem vai aplenkuma torņu platformu malām, lai sargātu komandu no apšaudes.

Resursi internetā par šo tēmu