Hiršheiti

No ''Vēsture''
Versija 2014. gada 5. septembris, plkst. 12.35, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Zviedrijas-Baltijas līnijas ģerbonis

fon Hiršheiti (vc. von Hirschheydt, kr. фон Гиршгейдт) - sena pārvācojušos franku izcelsmes (Šliselburga) vācbaltiešu mbruņniecības dzimta Krievijas impērijas Vidzemes guberņā un Iekškrievijā. Uzvārda rakstība daudzkārt mainījusies:. Hirzheider, Hirschaid - franku līnija, Hirsch - Anhaltes līnija, Hirscheit - Zviedrijas līnija un Hirschheydt - Baltijas līnija. 1662. gadā dzimtas Zviedrijas atzaram, kura aizsācējs bijis Kristofs Hiršs (Christoph Hirsch, 1548-1611), tika piešķirta dižciltība un ģerbonis. 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes, 1965. gadā - Igaunijas bruņniecības matrikulā. Franku līnija izmiruši XVII gs., Zviedrijas - XVIII gs., mūsdienās saglabājusies tikai Baltijas līnija.

No zināmākajiem Baltijas līnijas pārstāvjiem minami: Umurgas mācītājs Heinrihs Arnolds Eduards fon Hiršheits (?-1855); Vidzemes zemes tiesas sekretārs Roberts Heinrihs Gustavs fon Hiršheits (1853-1934); Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors, grāmatizdevējs Dr.philol.h.c. Harro fon Hiršheits. (Harro von Hirschheydt, dz. 1925).

Dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas Kaives (Kayenhof) u.c. muižas.

Resursi internetā par šo tēmu