Kēnigzeki

fon Kēnigzeki (vc. von Königseck, kr. фон Кенигсек) - vācu izcelsmes (Švābija) vācbaltiešu bruņniecības dzimta Prūsijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā un Zviedrijas karalistē. Austrumprūsijas-Kurzemes līnija aizsākās 1405. gadā, kad Eberhards fon Kēnigzeks (Eberhard VI. von Königsegg) saņēma lēni, kļūstot par Vācu ordeņa vasali. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1694. gadā Fabians fon Kēnigzeks (Wilhelm Fabian von Königsegg) ieguva Prūsijas brīvkungu titulu. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Sv. Romas impērijas feldmaršals Jozefs fon Kēnigzeks (Joseph Lothar von Königsegg-Rothenfels, 1673–1751); feldmaršals Kristians fon Kēnigzeks (Christian Moritz von Königsegg-Rothenfels, 1705-1778); Austrijas Nīderlandes stadhaulders (1743-1744) Karls fon Kēnigzeks (Karl Ferdinand von Königsegg-Erps, 1696-1759); hetmaņa Mazepas armijas artilērijas ģenerālis Frīdrihs fon Kēnigzeks (Friedrich von Königseck, kr. Фридрих фон Кенигсек, ?-1708); Saksijas kūrfirsta Augusta II Stiprā ārkārtas sūtnis Krievijas impērijā, pulkvedis ģenerāladjutants Fridrihs fon Kēnigzeks (Friedrich Ernst von Königseck, ?-1703); Vīnes galma oberhofmeistars Alfrēds fon Kēnigzeks (Alfred von Königsegg-Aulendorf, 1817–1898).