Maskavas lielkņaziste

Великое княжество
Московское
pastāv	1319.-1547.
sizerens	Zelta ordas hans (līdz 1480.)
lielkņazi	Jurijs, 1319.-1325.; Joans Kaļita, 1325.-1340.; Simeons Lepnais, 1340.-1353.; Joans II Sarkanais, 1354.-1359.; Dmitrijs Donskis, 1359.-1389.; Vasilijs I, 1389.-1425.; Vasilijs II Tumšais, 1425.-1462.; Joans III Lielais, 1462.-1505.; Vasilijs III, 1505.-1533.; Joans IV Bargais), 1533.-1547.;

Maskavas lielkņaziste (kr. Великое княжество Московское, an. Grand Duchy of Moscow, vc. Großfürstentum Moskau, fr. Le grand-duché de Moscou, pl. Wielkie Księstwo Moskiewskie), Maskavas Krievzeme (Московская Русь) jeb Maskavija (Московия) - feodāls lēnis, pēc tam vasaļvalsts un suverēna valsts Austrumeiropā laikā no 1319. līdz 1547. gadam. Pirmo reizi Maskava avotos pieminēta 1147. gadā kā Vladimiras lielkņazistes robežforts starp Rostovas-Suzdaļas (Ростово-Суздальское) un Čerņigovas (Черниговское) kņazistēm. 1247. gadā, kad par Maskavas kņazu kļuva Vladimiras lielkņaza Jaroslava II (Ярослав II) dēls Mihails Horobrits (Михаил Хоробрит), tā jau figurē jau kā atsevišķas Vladimiras valstī ietilpstošas kņazistes centrs. 1263. gadā (faktiski 1276. g.) to kā dalienu kņazisti piešķīra valdījumā Danīlam (Даниил) Rjurikovičam, Vladimiras lielkņaza Aleksandra ar iesauku Ņevskis (Александр Невский) dēlam, kurš aizsāka Maskavas Rjurikoviču atzara dinastiju. Iekarojot vienu pēc otras apkārtējās kņazistes (piem., Kolomnu 1301. g., Zaļesjas Pereslavļu 1302. g., Možaisku 1303. g.), pakāpeniski paplašināja kņazistes teritoriju, tai topot par vienu no spēcīgākajiem Zelta ordas vasaļvalstīm senkrievu zemēs. 1319. gadā Maskavas kņazu Juriju (Юрий (Георгий)) kā uzticamu vasali hans Muhameds Uzbek-hans (tat. Soltan Mөxəmmət Üzbək-xan) iecēla par lielkņazu, tā padarot Maskavu par visas Ziemeļaustrumkrievijas politisko centru. Maskavas lielkņazi sāka pretendēt uz senās Kijevas krievzemes politisko mantojumu. Rietumos tās zemes robežojās ar Zviedrijas karalistes, Livonijas un Lietuvas lielkņazistes zemēm, austrumos pletās līdz Kazaņas hanistei un Astrahaņas hanistei kā Zelta ordas mantiniecēm, ziemeļos līdz Baltajai un Barenca jūrai, bet dienvidos līdz Lietuvas lielkņazistei un Krimas hanistei. Zelta ordas ietekmē izveidojās vienota finanšu un tiesu sistēma, nodokļu ievākšanas kārtība, vienota karaspēka organizācija, nostiprinājās iedzīvotāju sadalījums kārtās. Augstākā valsts vara koncentrējās lielkņaza un bajār padomes rokās. 1389. gadā lielkņazs Dmitrijs Donskis nodeva varu savam dēlam Vasilijam pats, negaidot hana investūru, tādējādi saraujot vasaļattiecības ar Zelta ordu. 1547. gada 16. janvārī Kremļa Uspenskas katedrālē (Успенский собор) pēdējais Maskavas lielkņazs Joans IV svinīgi kronējās par valdnieku ar pilnīgi jaunu titulu "Visas Krievijas cars" (Царь всея Руси), attiecīgi, turpmāk šo valsti dēvē par Maskavas caristi (Царство Московское).

Literatūra par šo tēmu

Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 58. lpp.

Станкевич Н. О причинах постепенного возвышения Москвы. // Учен. Зап. Моск. Унив., 1834
Вешняков В. О причинах возвышения Московского княжества. - СПб., 1851
Соловьев С.М. Взгляд на историю установления госуд. порядка в России до Петра Вел. /Сочинения. - СПб., 1882
Полежаев П.В. Московское княжество в первой половине XIV в. - СПб., 1878
Забелин И.Е. Взгляд на развитие Московского единодержавия. // Истор. Вест., 1881, №№ 2, 3 и 4
Самоквасов Д.Я. Главнейшие моменты в госуд. развитии древней Руси и происхождение М. государства. // Варшавские Унив. Известия, 1886, №№ 1-3
Самоквасов Д.Я. Происхождение Московского государства. // Варшавские Унив. Известия, 1886, № 3

Marshall Poe. Foreign Descriptions of Muscovy. / Analytic Bibliography of Primary and Secondary Sources. - Slavica Publishers, 1995, ISBN 0-89357-262-4

Resursi internetā par šo tēmu

The Culture of Old Russia With Prof. Alex Alexander - Lectures and Reading


pastāv	1319.-1547.
sizerens	Zelta ordas hans (līdz 1480.)
lielkņazi	Jurijs, 1319.-1325. Joans Kaļita, 1325.-1340. Simeons Lepnais, 1340.-1353. Joans II Sarkanais, 1354.-1359. Dmitrijs Donskis, 1359.-1389. Vasilijs I, 1389.-1425. Vasilijs II Tumšais, 1425.-1462. Joans III Lielais, 1462.-1505. Vasilijs III, 1505.-1533. Joans IV Bargais), 1533.-1547.

Maskavas lielkņaziste

Literatūra par šo tēmu

Resursi internetā par šo tēmu

Navigācijas izvēlne

Apskates

Dalībnieka rīki

Navigācija

Meklēt