Hanenfeldi

No ''Vēsture''
Versija 2016. gada 2. janvāris, plkst. 11.00, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
(izmaiņas) ← Senāka versija | skatīt pašreizējo versiju (izmaiņas) | Jaunāka versija → (izmaiņas)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Hanenfeldt Wappen.png

fon Hanenfeldi (vc. von Hanenfeldt, kr. фон Ганенфельдт) - prūšu izcelsmes (Brandenburga) vācbaltiešu muižniecības dzimta Prūsijā un Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Dzimtas Baltijas atzars izveidojās XVIII gs., vairākiem Hanenfeldiem stājoties Krievijas impērijas dienestā. 1797. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes, 1841. gadā - Kurzemes bruņniecības matrikulā.

No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: mācītājs Bruno fon Hanenfelds; Prūsijas karalistes ģenerālmajors Nikolajs fon Hanenfelds (Nikolaus Reinhard von Hanenfeldt, 1723-1805); ģenerālmajors Karls fon Hanenfelds (Karl Konrad Louis von Hanenfeldt, 1815-1888); Krievijas impērijas armijas ģenerālis Aleksandrs fon Hanenfelds (kr. Александр Павлович фон Ганенфельдт, 1854-?); ģenerālleitnants Mihaels fon Hanenfelds (Михаил Павлович Ганенфельдт, 1858-?); pulkvedis Valdemārs fon Hanenfelds (Владимир Павлович Ганенфельдт, 1864-1914)

Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdijumā bijušas Suntažu (Breeschenhof), Daugmales jen Jaunlīves (Dünhof), Pikstezeres jeb Veclīves (Bixtensee), Vērenes (Fehren), Madlienas Lielā (Groß-Sissegal) u.c. muižas.

1915. gadā vispārējā krievu nacionālisma uzplūdu laikā, kad impērijā oficiāli notika plaša vācbaltiešu un vāciešu tiesību ierobežošana (sk. likvidācijas likumi), ģenerālis Aleksandrs fon Hanenfelds nomainīja uzvārdu uz Karsakovs (kr. Карсаков).

Resursi internetā par šo tēmu