Frīzendorfi
brīvkungi un baroneti fon Frīzendorfi (vc. von Friesendorff, Fresendorff; kr. фон Фризендорф, Фрезендорф) - vācu izcelsmes bruņniecības dzimta Zviedrijā, Vācijā, Anglijā, tās vācbaltiešu atzars Livonijā un Krievijas impērijas Baltijas guberņās. 1620. gadā dzimtas Livonijas līnija ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā.
Dzimtas dižciltības aizsācējs ir diplomāts un valstsvīrs, pirmais baronets Johans fon Frīzendorfs (Riksfriherre Sir Johan Fredrik von Friesendorff, 1st Baronet, Kt, 1617.–1669.) no Frīzendorfu Zviedrijas atzara, kurš 1665. gadā tika iecelts par Sv. Romas impērijas baronu (1705. gadā - Zviedrijas brīvkungu). Viņa dēls Johans (an. Johan Fridrich Frisendorph, 2nd Baronet. 1657.-1725.) turpināja baronetu līniju, bet Karls (Carl Gustaf Frisendorph, 1663.-1715.) - brīvkungu līniju (Baron von Friesendorff). 1876. gadā dzimtas tiesības uz barona titulu apstiprināja Krievijas impērijas Senāts. No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Cēsu landfogts (1455.-1460.) Heinrihs fon Frīzendorfs (Heinrich von Friesendorf); daudzu Rīgas krāšāņāko namu projektētājs arhitekts Edgars fon Frīzendorfs (Edgar von Friesendorff, kr. Эдвард Эдгар Вольдемар Фризендорф, 1881.–1945.).
