Osten-Sakeni
fon der Osteni, saukti par Sakeniem (von der Osten, genannt Sacken; von der Osten-Saken, kr. фон дер Остен-Сакены) latviešu literatūrā arī Osten-Zakeni - bruņinieku fon der Ostenu dzimtas vācbaltiešu atzars Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Dzimtas Kurzemes atzara aizsācējs ir bruņinieks Arnolds de Oste (Arnold de Oste), kurš 1386. gadā saņēma lēnī no Kurzemes bīskapa zemes pie Sakas, tāpēc tā mantiniekus sāka dēvēt par "no Zakenas, sauktiem par Osteniem" (von Sacken, genannt von der Oest(en)). Kopš 1544. gada Sanders no Sakas (Sander von Sacken) līdz ar apvienoto laulības gerboni sāka dēvēties par "fon Saku, saukts par fon der Ostenu" (von Sacken, genannt von der Oest(en)), kas vēlāk tā pēctečiem pārveidojās par "fon der Osteniem, sauktiem par Sakeniem" (von der Osten genannt Sacken).
1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā, 1841. gadā Kurzemes matrikulā ierakstīti vēl divas dzimtas līnijas: fon der Osten-Saken-Reini un fon der Osten-Saken-Tetenborni. Vidzemes bruņniecības matrikulā 1797. gadā ierakstīti firsti fon der Osten-Sakeni, 1818. gadā – grāfi fon der Osten-Sakeni, 1844. gadā – baroni fon der Osten-Sakeni. 1741. gadā grāfi fon der Osten-Sakeni, baroni grāfi fon der Osten-Sakeni un fon der Osten-Sakenu Kaunispē līnija tika ierakstīti Sāmsalas bruņniecības matrikulā. 1846. gadā Igaunijas bruņniecības matrikulā ierakstīti baroni fon der Osten-Sakeni un fon der Osten-Sakenu Kaunispē līnija. Kopš 1807. gada impērijas aktos dzimtas locekļi dēvēti par baroniem (1853. gadā Krievijas impērijas Senāts oficiāli apstiprināja titulu).
Laika gaitā no dzimtas atdalījās vairākas līnijas:
- fon der Osteni, saukti par Sakeniem un fon Reiniem (von der Osten genannt Sacken und von Rhein);
- fon der Osteni, saukti par Sakeniem Tetenborniem (von der Osten genannt Sacken-Tettenborn);
- fon der Osteni, saukti par Sakeniem no Kaunispē (von der Osten genannt Sacken a. d. H. Kaunispäh).
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Kurzemes bīskapijas fogts Heinrihs fon Sakens (?-1522.); Saksijas ministrs un diplomāts firsts Karls fon der Osten-Sakens (Fürst Carl von der Osten-Sacken, 1725–1794); Prūsijas karalistes virskambarkungs, slepenais valsts un kara ministrs Karls fon der Osten-Sakens (1721-1794); arhitekts Teodors fon der Ostens-Zakens.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas Upesmuiža jeb Sakas muiža (Sackenhausen), Kazupes, Asteres (Peuckern), Drieliņu (Badenhof), Dundagas, Bātes, Prodes, Kaldabruņas, Ilzes, Bornes, Gulbines, Popes, Padures, Apriķu, Vecmoku, Ķimales (Kimahlen), Jaunbrenguļu, Zantes, Zentenes (Senten), Gulbenes, Lēnu, Raudas u.c. muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Gerlinde Kraus. Christiane Fürstin von der Osten-Sacken. - Franz Steiner Verlag: Stuttgart, 2001
