Krastings Artūrs

No ''Vēsture''
Versija 2016. gada 30. aprīlis, plkst. 05.17, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums) (jauns šķirklis)
(izmaiņas) ← Senāka versija | skatīt pašreizējo versiju (izmaiņas) | Jaunāka versija → (izmaiņas)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Artūrs Krastings (Arthur Krasting, 1897-1952) – Latvijas Neatkarības kara dalībnieks, apakšvirsnieks, LKO kavalieris

Dzimis 1897. gada 25. novembrī Rīgā, Kārļa Krastinga ģimenē.

1918. gada decembrī brīvprātīgi iestājies Latvijas zemessardzē (t.s. Baltijas landesvērā). Piedalījies Kurzemes aizstāvēšanā, visā 1919. gada pavasara Latvijas atbrīvošanas kampaņā, Rīgas atbrīvošanā, Cēsu kaujās ar Igaunijas armiju. Pēc Latvijas armijas izveidošanas turpinājis dienestu Latvijas vācbaltu zemessargos, vēlākajā 13. Tukuma kājnieku pulkā, virsseržants. 1922. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (LKO Nr.1557) par to, ka 1920. gada 16. jūnijā pie Russkije Tiskadas sādžas uzbrukuma laikā prasmīgi vadīja savu vadu, sakaujot pretinieku un iegūstot kā trofeju ložmetēju.

Pēc atvaļināšanas dzīvojis Rīgā, iztiku pelnījis kā A/S "Teka" deklarants, vēlāk nodaļas vadītājs. 1939. gada decembrī, līdz ar lielāko daļu vācbaltiešu, bija spiests atstāt dzimteni un emigrēt uz Vāciju. Miris 1952. gada 22. jūnijā Hailbronā (Heilbronn).

Literatūra par šo tēmu

  • Lācplēša kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. - Rīga: Jāņa sēta, 1995. - 259. lpp.