Ambrozijs
Sv. Ambrozijs jeb Milānas Ambrozijs (lat. Aurelius Ambrosius, Ambrosius Mediolanensis, ~340-397) – baznīcas tēvs, politiķis, svētais.
Patricietis. Dzimis ap 340. gadu Augusta Treverorumā (Augusta Treverorum, mūsd. Trīra), Gallijas prefekta(?) ģimenē, kas jau bija kristieši. Guvis savai kārtai atbilstošu izglītību. Romas impērijas Ligūrijas un Emīlijas provinču prefekts (370-374) Ziemeļitālijā. 374. gada 30 novembrī kristījās, bet no 7. decembra Milānas bīskaps. Viņa autoritāte impērijas Senātā bija ļoti liela, viņš vizstāvēja kristietības intereses saskarsmē ar valsts varu, liekot pamatus abu sociālo struktūru mijiedarbībai. Izstrādājis kristīgās ētikas pamatus. Sarakstījis himnas (Те Deum laudamus, Aeterne rerum conditor, Deus creator omnium, Jam surgit hora tertia, Veni redemptor gentium u.c.), reformējis baznīcas mūziku. Miris 397. gada 4. aprīlī Milānā (Mediolanum).
Ievērojamākie darbi:
- Par sakramentu (De sacramentis)
- Par īsteno ticību (De fide orthodoxa)
- Par Svēto Garu (De Spiritu Sancto)
- Sešas dienas (Hexaemeron)
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 194. lpp.
- Амвросий Медиоланский. Полные творения. - Киев, 1875
- Амвросий Медиоланский. О покаянии. О надежде воскресения. - ИСИС: Москва, 1999
- Письма XVII, XVIII, LVII. / Пер. М. М. Казакова. // История Древнего Рима. Тексты и документы: Учебное пособие. Ч. 1. - М., 2004. - С. 407-420.
