Otrais opija karš

Otrais opija karš jeb Anglijas un Francijas iebrukums Ķīnā (kr. Вторая опиумная война; 1856-1860) – 1956. gadā Lielbritānija, izmantojot Cjinu impērijas (Ķīnas) iekšpolitiskās grūtības (taipinu sacelšanās) iesniedza tās valdībai ultimātu, kurā pieprasīja neierobežotas tirdzniecības iespējas, neierobežoties tiesības ievest un tirgot opiju, pastāvīgas pārstāvniecības Pekinā. Ķīnas valdība noraidīja ultimātu, un 1856. gada okrobrī Lielbritānija pieteica Cjinu impērijai karu (formālais iemesls bija varasiestāžu atteikšanās atbrīvot aizturē†o kontrabandistu kuģa "Arrow" apkalpi). Sabiedroto armija ieņēma lielākās piekrastes ostas, kā arī 1858. gadā – impērijas galvaspilsētu Pekinu. Ķīnas armijas pretošanās tika salauzta, valsts bija spiesta piekrist sev neizdevīgiem tirdzniecības noteikumiem un pakārtot ārpolitiku Lielbritānijas un Francijas interesēm. 1857. gadā karadarbībā iesaistījās arī ASV un Francija. Pēc Dagu fortu zaudēšanas 1858. gada 20. maijā imperators akceptēja miera sarunu uzsākšanu. Kaut arī konfliktējošās puses sarunu finālā jūnijā parakstīja t.s. Tjaņdzjiņas traktātus, saskaņā ar kuriem eiropiešu tirgotājiem atvēra pieeju vēl sešām ostām, Ķīnas teritorija tika atvērta misionāriem, impērijas valdība apņēmās kompensēt rietumvalstīm to kara izdevumus. Lai novērstu Krievijas impērijas iesaistīšanos karā, Cjinu impērija bija spiesta piekāpties un parakstīt Aigunas līgumu, saskaņā ar kuru atteicās no savām teritorijām Amūras upes kreisajā krastā un Usūrijā.

Literatūra par šo tēmu

• Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 249. lpp.