Anglijas-Ēģiptes karš

Anglijas-Ēģiptes karš (an. Anglo-Egyptian War, kr. Англо-египетская война; 1882) – Lielbritānijas armijas iebrukums Ēģiptē 1882. gadā. Kara formālais iemesls bija 1881. gada virsnieku grupas dumpis Ēģiptē un iekšpolitiskās situācijas destabilizēšanās.

1882. gada 11. jūlijā ieradusies Lielbritānijas kara flote uzsāka Aleksandrijas pilsētas apšaudi ar kuģu artilēriju. 12. jūlijā visas ostas fortifikācijas būves bija sagrautas. Izsēdināis desants 4 dienu ilgās kaujās ieņēma Aleksandriju un, izveidojis placdarmu ieņemtajā pilsētā, devās uz Kairu. 28. jūlijā kaujā pie Kafreddaufras ēģipiešiem izdevās apturēt britu tālākvirzību, taču, izmantojot to, ka ēģiptiešu spēki bija atstājuši Suecas kanāla zonu, otrs britu ekspedīcijas korpuss (20 000 vīru) ieņēma Suecu, bet 20. augustā Ismailu, kas pavēra brīvu ceļu uz Kairu. 24. augustā pie Telelmagutas Ēģiptes armijas pretuzbrukums tika atsists, bet 28. augustā pie Kasasīnas tika sakauts. 13. septembrī pie Telelkebiras norisa izšķirošā kauja starp britu un ēģiptiešu spēkiem, kurā pēdējie cieta sakāvi. 14. septembrī britu ekspedīcijas korpuss iesoļoja Kairā. 15. septembrī sagūstītā Ēģiptes valdība (Arabi-pašā) parakstīja kapitulācijas aktu, un Lielbritānija okupēja visu Ēģipti. Zeme tika padarīta par Lielbritānijas protektorātu un atradās tās tiešā pārvaldībā līdz 1922. gadam.

Literatūra par šo tēmu

• Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 251. lpp.