Anija

Anijas valsts jeb Bagratīdu Armēnija (kr. Ания, Анийское царство, Армянское царство Багратидов) – valsts Aizkaukāzā 860-1045, izveidojusies, Bagratīdu dinastijai apvienojot senarmēņu zemes un atbrīvojoties no Kalifāta varas, izveidojot valsti bijušās Lielarmēnijas teritorijā. Galvaspilsēta Ani. Separātisma tendences un iekšējie dumpji (skat. tondrakīti) novājināja valsti, un tā aizvien vairāk nonāca Bizantijas impērijas ietekmes sfērā. Imperators Vasilijs II iejaucās Anijas iekšējās lietās, palīdzot princim Joannam (Sempadam II) uzvarēt savu brāli Ašodu IV, pretī 1022. gadā saņemot testamentu, ka pēc Joanna nāves par Anijas valdneiku kļūst Bizantijas imperators. 1040. gadā pēc Joanna nāves bizantieši iebruka Anijā, un pēc visai asiņaina kara un neveiksmīga galvaspilsētas aplenkuma, 1045. gadā Anijas valdnieks Kakigs II (Ašoda IV dēls) atzina Konstantinopoles virskundzību (pretī saņemot maģistra statusu, kā arī Kapadokijas pilsētas Galonbegardu un Vizu personiskā valdījumā.

Literatūra par šo tēmu

• Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 256. lpp.