Instruktoru rezerve
Instruktoru rezerve (10.12.1918.-05.01.1919.), Virsnieku rezerves rota (05.01.-03.02.1919.) jeb Atsevišķā latviešu bataljona 1. rota, vēlāk Latvijas Neatkarības rota (no 03.02.1919.[1]) - viena no pirmajām Latvijas zemessardzes latviešu nacionālajām vienībām Latvijas Neatkarības kara laikā, saformēta podporučika J.Zēberga vadībā 1918. gada 10. decembrī kā trieciena rota no LKNS reģistrētajiem biedriem (decembra vidū aptuveni 264 vīru, galvenokārt virsnieki). Komandieri:
- kapitans J.Balodis (iecelts 23.12.1918., bet par komandieri uzskatīts ar atpakaļejošu datumu no 03.12.1918.-06.03.1919.);
- poručiks J.O.Lapsa (06.03.1919.-31.03.1919.)
20. decembrī vienība tika pakļauta tieši LR Apsardzības ministrijas kancelejas priekšniekam. Gadumijā dezertēja aptuveni puse personālsastāva, Rīgu organizēti atstāja un uz Mītavu devās 132 vīri. 05.01.1919. Mītavā (mūsd. Jelgava) vienība tika apvienota ar no Latgales virsnieku rotas nedezertējušajiem karavīriem (viens vads), un izveidota Virsnieku rezerves rota.
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ 2. februārī 1919. g.
Latvijas Apsardzības Ministram
Raports.
Ziņoju, ka uz Instruktoru Rezerves rotas komandiera raporta pamata, es pārdēvēju minēto rotu, kā aktīvu kara spēka nodaļu, kura savā pagātnē skaita ap mēnesi dzīves aizsardzības līnijās un sadursmē ar ienaidnieku zaudējusi vairākus biedrus, par "Pirmo Latvju Virsnieku rotu".
apakšpalkavnieks Koplaks
štāba priekšnieks A.Grāmatiņš
Rezolūcija:
Pavēlu nosaukt rotu par "Pirmo Latvijas neatkarības rotu".
3.02.1919.
J.BachLVVA, 1468. f., 1. apr., 131. l., 66. lp.
Literatūra par šo tēmu
- Ramats K. Kalpaka bataljons neatkarības cīņās. – Rīga, 1929.
- Latvijas armija 20 gados. / Red.: H.Rozenšteins. - Armijas štāba Apmācības daļa: Rīga, 1940., 70.-72. lpp.
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 130., 188.-189. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Latvijas armija 20 gados. Red.: H.Rozenšteins. - Armijas štāba Apmācības daļa: Rīga, 1940., 65.-68. lpp.
