Antropozofija

Antropozofija (no sengr.: άνθρωπος, anthropos - "cilvēks" + σοφία, sophia - "gudrība") - XIX gs. izveidota eklektiska reliģiski mistiska mācība par cilvēka gara spēju attīstīšanu līdz stadijai, kad tas iegūst varu pār dabas spēķiem. Teozofijas paveids, kurā okultiski un panteistiski uzskati sasaistīti ar fragmentiem no visdažādākajām reliģijām, mistiķu koncepcijām (pamatā no pitagoriešu un neoplatoniķu mistikas), gnosticisma, kabalistikas un vācu natūrfilosofijas. Koncepcijas pamatā ir ideja par cilvēka dievišķo būtību, kas sasniedzam tikai izredzētajiem. Mācību izveidoja vācu okultists R.Šteiners (1861-1925) XX gs. sākumā (zināmākie darbi: "Slepenā zinātne", "Antropozofija"). Antropozofijas idejas visai spēcīgi ietekmēja nacismu tā agrīnajā veidošanās stadijā.

Literatūra par šo tēmu

• Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 22.-23. lpp.
• Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., 283. lpp.