Dunss Skots

No ''Vēsture''
Versija 2017. gada 10. februāris, plkst. 08.19, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
(izmaiņas) ← Senāka versija | skatīt pašreizējo versiju (izmaiņas) | Jaunāka versija → (izmaiņas)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Joanns Dunss Skots (lat. Ioannis Duns Scoti, ~1265-1308.) - franciskāņu mūks, filosofs, ievērojams sholastikas pārstāvis. Dzimis ap 1265. gadu Skotijas karalistē (pēc vienas versijas Dunsā, Dienvidskotijā, pēc citas - Nortumberlendā vai Īrijā). Ticamu ziņu par izcelsmi un privāto dzīvi nav. Pamatizglītību guvis klosterī Hadingtonā, ap 1281. gadu uzņemts franciskāņu ordenī. 1291. gada 17. martā ordinēts Linkolnā. Bijis pasniedzējs Oksfordas un Parīzes universitātēs. 1305. gadā Parīzē saņēmis doktora grādu par disputā aizstāvētu darbu par Sv. Marijas permanentā nevainīguma koncepciju (lat. Immaculata Conceptio). Miris Ķelnē (vāc. Köln), 1308. gada 8. novembrī.

Kritizēja tomismu, sliecās nošķirt filosofiju no teoloģijas uzskatot, ka nav iespējams racionāli pamatot ideju, ka pasaule radīta no nekā, atzina saprāta atkarību no gribas. Dievu izprata kā absolūto brīvību. Atbalstot bezvainīgās ieņemšanas pasludināšanu par Baznīcas dogmu, pierādīja, ka Marijas pasargātība no iedzimtā grēka nevis mazina viņas dotumus, bet gan palielina tos: ja Marija būtu piedzimusi bez grēka, tas būtu vēl lielāks pestīšanas žēlastības darbs, nekā, ja viņai dota vara pacelties tam pāri - svētījošā žēlastība, kas nākusi no iepriekš paredzētā Kristus nopelna, ļāvusi Marijai izglābties no iedzimtā grēka, kuru viņa, tāpat kā ikviens no Ādama cilts, būtu mantojusi. Disputos par universālijām ieņēma nominālisma pozīcijas. Lai uzsvērtu atsevišķā primātu, ieviesa terminu "haecceitas" ("šitādība") individuālās atšķirības nozīmē. Loģikā ieviesa "intencijas" ("ar prātu izprotamās sugas") jēdzienu, pirmais pretstatīja konkrēto nozīmi (viņa termins) abstraktajai nozīmei. Izvirzīja arī mūsdienu matemātiskajā loģikā zināmo tēzi: "No meliem izriet viss, ko vien kāds vēlas". Loģikā nošķīra divus vispārīguma kvantorus: 1) katrs (omnis) "jebkura" nozīmē - ņemot visu pēc kārtas; 2) ikviens (unusquisque) nozīmē - "lai ko arī ņemtu" (augstākās abstrakcijas veids). Kaislīgs individualitātes principa aizstāvis. Tomēr viņš individualitāti aizstāv ne tik raupji, kā tas gadījās nominālistiem. Pēc Dunsa Skota domām, kopējais obligāti eksistē, neskatoties ne uz kādu individualitāti, turklāt eksistē nevis vienīgi domās, bet gan esamībā. Tāpat individualitāte nav vienkāršs vieliskums vai materialitāte. Jo gan universālijas, gan matērija pašas par sevi ir vienīgi potenciāla esamība laikā, turpretī individualitāte ir ne vienkārši potenciāla, bet jau aktuāla esamība. Kur īsti ir individualitātes aktualitāte? Aktualitāte ir tajā, ka ikviena individualitāte ir atšķirīga no jebkuras citas individualitātes. Tā ir pēdējā universāluma specifikācija, ko tālāk jau precizēt vairs nav iespējams un kas ir patiesā nozīmē nedalāma. Dunss Skots lietoļoti interesantu terminu „tasbūtne” (haecceitas), kas atvasināts no vārda „tas (ir)”. Patiešām, individuācijas principu diez vai ir iespējams formulēt vienkāršāk un saprotamāk, kā to dara Skots. Pēc viņa domām, izziņai pati skaidrākā un noteiktākā ir tieši šī esamības „tasbūtne”. Viss pārējais viņam ir daudz mazāk noteikts un mazāk saprotams. Saistībā ar tik augstu individualitātes novērtējumu viņam, protams, nācās atzīt ne no kādām saprāta izpausmēm neatkarīgu pilnīgu tās gribas brīvību, kā arī gribas, ko viņšs noteikti vērtēja augstāk par saprātu, klātbūtni tajā. Pat Dievs, pēc Dunsa domām, ir ne tik ļoti saprāta priekšmets kā mūsu gribas un centienu priekšmets, t.i., mūsu mīlestības priekšmets.

Zināmākie darbi:

Literatūra par šo tēmu

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 94.-95. lpp.
  • Rubenis A. Ētika. Viduslaiku izglītība, antropoloģija un ētika. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2007. 240 lpp. ISBN 9984377962
  • Duns Scotus on Divine Love: Texts and Commentary on Goodness and Freedom, God and Humans. / A.Vos, H.Veldhuis, E.Dekker, N.W. den Bok and A.J. Beck (ed.) - Ashgate: Aldershot, 2003
  • Frank, Willaim. Duns Scotus, Metaphysician. - Purdue University Press: West Lafayette, 1995. ISBN 1557530726.
  • Gracia, Jorge; Timothy Noone. A Companion to Philosophy in the Middle Ages. - Blackwell Pub.: Cambridge, 2003, ISBN 0631216723
  • Vos, Antonie. The Philosophy of John Duns Scotus. - Edinburgh University Press: Edinburgh, 2006, ISBN 0748624627.
  • Williams, Thomas. The Cambridge Companion to Duns Scotus. - Cambridge University Press: Cambridge, 2003, ISBN 0521635632
  • Michal Chabada. Cognitio intuitiva et abstractiva. Die ontologischen Implikationen der Erkenntnislehre des Johannes Duns Skotus mit der Gegenüberstellung zu Aristoteles und Imanuel Kant. - Verlag Kühlen: Mönchengladbach, 2005, ISBN 3-87448-250-2
  • Werner Dettloff. Johannes Duns Scotus. Die Unverfügbarkeit Gottes. // Theologen des Mittelalters. Eine Einführung. / Ulrich Köpf (Hrsg.) - Wissenschaftliche Buchgemeinschaft: Darmstadt, 2002, S. 168–181. ISBN 3-534-14815-0
  • Mechthild Dreyer, Mary B. Ingham. Johannes Duns Scotus zur Einführung. - Junius Verlag: Hamburg, 2003, ISBN 3-88506-388-3
  • Ludger Honnefelder. Johannes Duns Scotus. - Beck: München, 2005, ISBN 3-406-51116-3
  • Ludger Honnefelder. Scientia transcendens. Die formale Bestimmung der Seiendheit und Realität in der Metaphysik des Mittelalters und der Neuzeit (Duns Scotus, Suárez, Wolff, Kant, Peirce). - Meiner: Hamburg, 1990 (Paradeigmata; Bd. 9) ISBN 3-7873-0726-5
  • Waltram Roggisch. Johannes Duns Scotus. Der Theologe der Immaculata. - Christiana-Verlag: Stein am Rhein, 1995, ISBN 3-7171-0839-5
  • Siegfried Staudinger. Das Problem der Analyse des Glaubensaktes bei Johannes Duns Scotus. - Kühlen: Mönchengladbach, 2006, ISBN 3-87448-269-3
  • Friedrich Wetter. Die Trinitätslehre des Johannes Duns Scotus. - Aschendorff: Münster, 1967
  • Gilson E. Gilson E. Jean Duns Scot: Introd. a ses positions fondamentales. - Vrin: Paris, 1952. 700 P.
  • Блаженный Иоанн Дунс Скот. Трактат о первоначале. / Перевод, вступительная статья и комментарии Аполлонова А.В. - Издательство Францисканцев: Москва, 2001. 184 с. ISBN 5-89208-035-8
  • Блаженный Иоанн Дунс Скот. Избранное. / Составление и общая редакция Г.Г. Майорова - Москва, 2001. 584 с. ISBN 5-89208-034-X
  • Аполлонов А.В. Естественное знание о боге:полемика Дунса Скота с Генрихом Гентским. // Философско-культурологический журнал. 1999, №1, С. 48-51.
  • Аполлонов А.В. Иоанн Дунс Скот о естественном знании Бога. // "Z" (Журнал философского факультета МГУ) №1, 1999, С. 48-51.
  • Бандуровский К.В. Критика Дунс Скотом возможности рационального доказательства бессмертия человеческой души. // Verbum. №8. 2005. С. 116-127.
  • Иванов В.Л. Проблема детерминации понятия сущего в метафизике Иоанна Дунса Скота. // Вестник Ленинградского государственного университета имени А.С. Пушкина.№4 (17), 2008, С. 7-16.

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Dunss_Skots&oldid=64952"