Korfi
baroni un grāfi fon Korfi (vc. von Korff; kr. фон Корф) - vācu izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta (Kurzemes zara ciltstēvs Klauss fon Korfs pieminēts laikā no 1476. līdz 1515. gadam), kuras saknes meklējamas Harkotē (Schloss Harkotten) Vestfālē. 1631. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1692. gadā Mateuss fon Korfs kļuvis par Sv. Romas impērijas baronu. Ar 1853. gada Senāta ukazu saņēma tiesības uz Krievijas impērijas barona titulu. Kurzemes un Zemgales hercogistes likteņos liela loma bija Polijas karaļa kambarkungam N. fon Korfam, Polijas kambarkungam N.E. fon Korfam u.c. dzimtas locekļiem. 1872. gadā Modests fon Korfs (Modest von Korff) saņēma grāfa titulu. Laika gaitā Korfu dzimta sadalījusies vairākos zaros:
- Vaivaras atzars (Haus Waiwara) Igaunijā;
- Brikenas-Šēnbergas jeb Skaistkalnes atzars (Haus Brucken-Schönberg) Kurzemē;
- Kreicburgas jeb Krustpils atzars (Haus Kreutzburg) Vidzemē;
- Šēnbrukas atzars (Haus Schönbruch) Austrumprūsijā;
- Damleras atzars (Haus Dammer) Silēzijā;
- Harkotenas atzars (Haus Harkotten) Vestfālē;
- Sithauzenas atzars (Haus Sutthausen) Vestfālē;
- Tatenhauzenas atzars (Haus Tatenhausen) Vestfālē;
- Vaghorstas atzars (Haus Waghorst) Vestfālē.
- Korfi, saukti par Šmizingiem (von Korff genannt Schmysingk)
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos Korfu valdījumā bijušas: Aizvīķu, Krustpils, Padures, Priekules, Raudas (Aizputes apriņķī), Skaistkalnes, Trekņu, Rūmenes, Asotes, Neretas, Krievciema, Zaļmuižas, Priekules, Skaistkalnes, Bruknas u.c. muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Bruģis Dainis. Šēnbergas muiža. - Rundāles pils muzejs, 2005, - 71 lpp. ISBN 998496881X
- Genealogisches Handbuch des Adels. Band 96. Freiherrliche Häuser XV. – Limburg a. d. Lahn,1989. – S. 254.
- Genealogisches Handbuch des Adels. Bd. 37. Limburgander Lahn 1966. S. 269-273; Bd. 96. Limburg an der Lahn 1989. S. 251-255
- Дворянство и его сословное управление за столетие 1762 – 1855 годов. / Корф С.А. - Тип. Тренке и Фюсно: С.-Пб., 1906. - 728 с.
