Simolini

fon Simolini (von Simolin, kr. фон Симолины) – valahu izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta (uzvārds nāk ko Simoles muižas Somijā nosaukuma). Dzimtas aizsācējs ir Abo (mūsd. Turku) luterāņu mācītājs Matiass Mihaels Simolins (1684-1753), kurš, saskaņā ar dzimtas leģendu, cēļies no Septiņkaldes gospodaru Batoriju dzimtas. 1867. gadā Krievijas impērijas Senāts apstiprināja dzimtas tiesības uz barona titulu.

Starp zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Krievijas impērijas pilnvarotais Stokholmā, Londonā, no 1785. gada Parīzē, Johans Matiass fon Simolins (1720-1799); Krievijas impērijas galma ministrs Mītavā Karls Gustavs fon Simolins (1715-1777), vēsturnieks un ģenealogs Aleksandrs fon Simolins (1800-1860).

Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Piena (Berghof), Alsungas (Allschwangen), Kalnamuiža (Sieksātes, Seeksaten), Grāvendāles (Grawendahl), Briņķu (Altdorf), Pērbones (Perbohnen) u.c. muižas.