Bulgārijas valsts

**Bolgāras valsts**
pastāv:	681.-1018. g.; 1185.-1396. g.;
galvaspilsēta:	Pliskusa (~681.-893. g.); Preslava (893.-972. g.); Skopje (~972.-990. g.); Ohrida ( 990.-1018. g.);
hani:	Asparuhs (668.-702. g.); Tervels (702.-721. g.); Kormess (721.-738. g.); Sevars (738.-753. g.); Kormisošs (762.-765. g.); Vinehs (756.-762. g.); Telecs (762.-765. g.); Sabins (765.-766. g.); Umors (766. g.); Toktu (756.-762. g.); Pagans (767.-768. g.); Telerigs (768.-777. g.); Kardams (777.-802. g.); Krums (803.-814. g.); Omurtags (814.-831. g.); Malamirs (831.-836. g.); Presians I (836.-852. g.);
kņazi:	Boriss I (852.-889. g.); Rasate Vladimirs (889.-893. g.); Pēteris I (927.-969. g.); Boriss II (969.-977. g.); Romans (977.-997. g.); Samuils (997.-1014. g.); Gavrails Radomirs (1014.-1015. g.); Presians II (1018. g.);
cari:	Simeons I (893.-927. g.); Joanns Vladislavs (1015.-1018. g.); Pēteris II (1040.-1041. g.); Pēteris III (1072. g.); Pēteris IV (1185.-1197. g.); Joanns Asens (1190.-1196. g.); Kalojans (1197.-1207. g.); Borils (1207.-1218. g.); Joanns II (1218.-1241. g.); Kolomans I (1241.-1246. g.); Mihaels I (1246.-1256. g.); Kolomans II (1256. g.); Mico (1256.-1257. g.); Konstantins (1257.-1277. g.); Ivailo (1277.-1280. g.); Joanns III (1279. -1280. g); Georgijs I (1280.-1292. g.); Smilecs (1292.-1298. g.); Čaka (1299. g.); Teodors (1300.-1321. g.); Georgijs II (1321.-1322. g.); Mihaels II (1323.-1330. g.); Joanns IV (1330.-1331. g.); Joanns V (1331.-1371. g.); Joanns VI (1371.-1395. g.); Joanns VII (1356.-1397. g.);

Bulgārijas valsts (tj. Bolğar ile; bulg. Българска държава, vai Първo Българско царство), Donavas Bulgārija (bulg. Дунавска България) - valsts Balkānu pussalas ziemeļos, Melnās jūras austrumu piekrastē, laikā no 681. līdz 971. gadam. Valsti izveidoja te no Melnās jūras ziemeļu piekrastes stepēm pēc Bulgāras lielhanistes sabrukuma ieradusies tjurku bulgāru cilšu savienība hana Asparuha (Аспарух, ~640.-700.) vadībā. 681. gadā netālu no Donavas grīvas bulgāri sakāva Austrumromas impērijas imperatora Konstantina IV karaspēku, piespiežot Bizantiju atzīt šādas bulgāru valsts pastāvēšanu. 865. gadā, kņaza (pirms kristīšanās - hana) Borisa I laikā (852.-889.) tika pieņemta kristietība. X gs. bogomilu sektas izraisītā iekšējā pilsoņu kara rezultātā valsts panīka, un 969. gadā to iekaroja Bizantijas impērija. Valsts ziemeļrietumu apgabali saglabāja neatkarību kā t.s. Rietumbulgārijas valsts līdz 1018. gadam, kad to iekaroja Bizantijas armija, padarot par impērijas provinci. T.s. Joanna Asena un Pētera (Petra) vadītās sacelšanās rezultātā Bulgārijas valsts tika atjaunota (t.s. Otrā Bulgārijas valsts, bulg. Втора българска държава). 1242. gadā tā piedzīvo sakāvi karā ar mongoļiem un līdz 1270. gadam kļūst par to vasaļvalsti. 1396. gadā šo zemi iekaro Osmaņu impērija, un nākošā - Bulgārijas cariste, - izveidojas tikai XIX gs. beigās.

Ilustratīvie materiāli

Bulgārija ap 1240. gadu

Literatūra

Fine, Jr., John V.A. The Early Medieval Balkans. - Ann Arbor, University of Michigan Press, 1991, ISBN 978-0472081493.
Fine, Jr., John V.A. The Late Medieval Balkans. - Ann Arbor, University of Michigan Press, 1987, ISBN 0-472-08260-4

Андреев, Й. Българските ханове и царе (VII-XIV в.). - София, 1987

Карышковский П.О. Русско-болгарские отношения во время Балканских войн Святослава. // Вопросы истории. 1951. № 8
Карышковский П.О. О хронологии русско-византийской войны при Святославе. // Византийский временник. 1952. Т. V
Карышковский П.О. Балканские войны Святослава в византийской исторической литературе. // Византийский временник. 1953. Т. VI
Карышковский П.О. К вопросу о первоисточниках по истории походов Святослава. // Краткие сообщения Института славяноведения. 1952. № 9

Resursi internetā par šo tēmu


pastāv:	681.-1018. g. 1185.-1396. g.
galvaspilsēta:	Pliskusa (~681.-893. g.) Preslava (893.-972. g.) Skopje (~972.-990. g.) Ohrida ( 990.-1018. g.)
hani:	Asparuhs (668.-702. g.) Tervels (702.-721. g.) Kormess (721.-738. g.) Sevars (738.-753. g.) Kormisošs (762.-765. g.) Vinehs (756.-762. g.) Telecs (762.-765. g.) Sabins (765.-766. g.) Umors (766. g.) Toktu (756.-762. g.) Pagans (767.-768. g.) Telerigs (768.-777. g.) Kardams (777.-802. g.) Krums (803.-814. g.) Omurtags (814.-831. g.) Malamirs (831.-836. g.) Presians I (836.-852. g.)
kņazi:	Boriss I (852.-889. g.) Rasate Vladimirs (889.-893. g.) Pēteris I (927.-969. g.) Boriss II (969.-977. g.) Romans (977.-997. g.) Samuils (997.-1014. g.) Gavrails Radomirs (1014.-1015. g.) Presians II (1018. g.)
cari:	Simeons I (893.-927. g.) Joanns Vladislavs (1015.-1018. g.) Pēteris II (1040.-1041. g.) Pēteris III (1072. g.) Pēteris IV (1185.-1197. g.) Joanns Asens (1190.-1196. g.) Kalojans (1197.-1207. g.) Borils (1207.-1218. g.) Joanns II (1218.-1241. g.) Kolomans I (1241.-1246. g.) Mihaels I (1246.-1256. g.) Kolomans II (1256. g.) Mico (1256.-1257. g.) Konstantins (1257.-1277. g.) Ivailo (1277.-1280. g.) Joanns III (1279. -1280. g) Georgijs I (1280.-1292. g.) Smilecs (1292.-1298. g.) Čaka (1299. g.) Teodors (1300.-1321. g.) Georgijs II (1321.-1322. g.) Mihaels II (1323.-1330. g.) Joanns IV (1330.-1331. g.) Joanns V (1331.-1371. g.) Joanns VI (1371.-1395. g.) Joanns VII (1356.-1397. g.)

Bulgārijas valsts

Ilustratīvie materiāli

Literatūra

Resursi internetā par šo tēmu

Navigācijas izvēlne

Apskates

Dalībnieka rīki

Navigācija

Meklēt